Nedēļa pirms Pūpolsvētdienas pieskandināja Bauskas tautas namu ar dziesmām. Pagastu kori dziedāja Emīlam Dārziņam veltītus skaņdarbus.
Nedēļa pirms Pūpolsvētdienas pieskandināja Bauskas tautas namu ar dziesmām. Pagastu kori dziedāja Emīlam Dārziņam veltītus skaņdarbus. Skolēnu kori skandināja Latvijas Skolu jaunatnes 8. dziesmu un deju svētku repertuāru, sacenšoties par tiesībām piedalīties svētku koncertā Rīgā. Bija svētki, bija dziesmai «liela diena», un paveikts garš un grūts darbs. Prieks, ka pagastu koru skaits nesarūk, bet rodas jauni kolektīvi, un tajos dzied daudz jaunu dalībnieku. Skolēnu kori gan tikai septiņi. Bet bija laiks, kad katrā skolā bija kori, Bauskas 1. vidusskolā pat četras kopas. Kāpēc tādas pārmaiņas?
Savu rūpi jau 27. marta laikrakstā «Bauskas Dzīve» bija izteikušas Bauskas pamatskolas mūzikas skolotājas (2. lappuse, publikācija «Skolēni saka: «Mums nav laika dziedāt!»»). Skumji, bet arī Bauskas 1. vidusskolas audzēkņiem «pietrūkst laika» korim. Esmu pārliecināta, ja skolēniem būtu vēlme un interese dziedāt, ja arī vecāki gribētu, lai viņu bērni līdzās citām labām lietām skolā iegūtu mīlestību pret dziesmu, tad laiks atrastos.
Mūsdienās pavisam reti tiek uzsvērts, ka cilvēkam būs jādzīvo starp cilvēkiem, nevis datoru augstceltnēs. Kas mācīs cilvēkbērnam sadzirdēt sevi, citus, sadzirdēt skaņas dabā un skaņu pasaulē? Kas veidos prasmi saprasties citam ar citu? Kas veidos kultūras cilvēku? Kā veidosim jaunajā cilvēkā izpratni par latvisko?
Manuprāt, humanitārā cikla priekšmetiem ierādītā bārenītes loma ir viena no mūsu dzīves ačgārnībām. Grāmatas nepērkam, jo nav naudas, bet izdevumi ir dārgi. Teātrus neapmeklējam, jo nav laika un noskaņojuma, un ir taču tālrādes ierīces, kas atver pasauli. Dziesmas nedziedam, jo neprotam vārdus, izlīdzamies ar ierakstiem. Un tā nu mēs, kā jau rakstījis Imants Ziedonis, būdami «ēdāju tauta», nepamanām, vai «karote apstājas durvju priekšā, kad dziesma nāk dziedādama».
Skolās bērni dzied, jo svētki tiek pieskandināti ar dziesmām, un mūzikas skolotājs ir šo svētku dvēsele. Bet vai skolas koris divās fakultatīvās stundās nedēļā var sagatavot lielo un nopietno Dziesmu svētku repertuāru, ko iecerējuši svētku organizatori? Krāšņa un daudzveidīga ir arī šīs vasaras svētku programma – latviešu oriģināldziesmas, dažādu tautu dziesmas svešvalodā un latviešu tautasdziesmu cikls, Zigmara Liepiņa rokoperu dziesmas. Kopumā apmēram 25 melodijas. Vai skolēns, kura vienīgā muzikālā izglītība ir dziedāšanas stunda, var iemācīties vienā mācību gadā tik daudz?
Latvijas skolās dziesmai jāskan! Lai kori mācību iestādē būtu, arī kora stundai ir jākļūst par obligātu, nevis izvēles priekšmetu. Dziesmām ir jābūt tādām, lai bērni tās varētu iemācīties un mācītos ar prieku. Kora skolotāja darbam ir jābūt atalgotam atbilstoši atbildībai, ko prasa šāds darbs. Lai mūsu dziedāšanas skolotājiem izdotos bērniem iemācīt saklausīt, ka «dziesmā maza dvēselīte lūdzas» un tai ir jādod dzīvība. Skanīgus šīsvasaras DZIESMAS svētkus!
V. CERUSA,
Bauskas 1. vidusskolas ārpusklases darba organizatore
