3. maijā pasaulē atzīmēta Preses brīvības diena. Šī diena kalpo, lai starptautisko sabiedrību informētu par vārda un preses brīvības tiesību pārkāpumiem.
3. maijā pasaulē atzīmēta Preses brīvības diena.
Šī diena kalpo, lai starptautisko sabiedrību informētu par vārda un preses brīvības tiesību pārkāpumiem. Tā ir piemiņas reize daudziem žurnālistiem, kuri iet bojā un tiek ieslodzīti cietumos tikai tādēļ, ka uzdrošinās cilvēkiem piegādāt ziņas un vēstīt par notikumiem. Šī diena ir atgādinājums valstu valdībām par viņu saistībām pret preses brīvību, tā ir masu saziņas līdzekļu atbalsta diena.
Žurnālistus apcietina un nogalina
1999. gadā gājuši bojā vai nogalināti 87 žurnālisti, tā vēstī Starptautiskās Žurnālistu federācijas un Starptautiskā Preses institūta dati. Visvairāk mediju darbinieku upuru bijis konfliktos Balkānos, Sjerraleonē, Kolumbijā.
Ja arī šī statistika varbūt nav ļoti precīza, tomēr tā liecina, ka pagājušais gads bijis pasaules žurnālistikā vistraģiskākais kopš 1994. gada. Karos Balkānos un Ruandā 1994. gadā nogalināti 115 preses, televīzijas un radio darbinieku. Tiesa gan, žurnālistu nāvi izraisa arī citi konflikti, daudzie terora akti, arī atriebība… Nāve par patiesību, par vārda brīvību.
Starptautiskā Žurnālistu aizsardzības komiteja laikā no 1995. līdz 1998. gadam reģistrējusi vairāk nekā 3000 gadījumu, kad žurnālistiem uzbrukts, kad viņi apcietināti, nolaupīti, kad lietota cenzūra pret brīvu informāciju.
Iebrukt redakcijā un to izdemolēt var ik brīdi
Tikai puse pasaules valstu valdību pieļauj savām tautām tādu preses brīvības pakāpi, ko varētu nosaukt par korektu. 28 valstīs masu mediju brīvība ir tik ļoti ierobežota, ka to var dēvēt par kritisku, bet 65 valstīs tā tiek kvalificēta kā smaga un sarežģīta. Tie ir Starptautiskās Žurnālistu federācijas atzinumi. Latvija novērtēta kā valsts, kur ir brīva prese. Pašiem mums daudzkārt tas tā nešķiet. Tomēr viss labāk redzams salīdzinājumā.
Pērnajā rudenī, piedaloties starptautiskā redaktoru seminārā Amerikas Savienotajās Valstīs, tikos ar žurnālistiem no tiešām «sarežģītas situācijas» zemēm. Pakistānas laikraksta redaktors Mugis stāstīja, ka viņa redakcijā iebrūk militāristi, salauž mēbeles, izdemolē telpas bez jebkādas kautrēšanās. Neviens šo ālēšanos neierobežo, jo militāristiem ir vara. Kāpēc rīko grautiņus redakcijā? Gadījumos, kad kaut kas no avīzē drukātā viņiem nav paticis…
Maldivu salu laikraksta redaktors Ali stāstīja šādu gadījumu: valdība valstī paaugstinājusi cenu elektrībai. Avīzes darbinieks pabraukājis pa salām un novērojis, ka daudzi iedzīvotāji vairs nelieto elektrību apgaismošanai, bet atgriežas pie petrolejas lampiņām. Par to arī uzrakstījis un… ieslodzīts cietumā. Pamatojums – žurnālists vērsies pret valdības politiku, kas Maldivās ir aizliegts.
Protams, ja salīdzinām šos divus gadījumus ar masu saziņas līdzekļu situāciju tepat Bauskā un Latvijā, varam uzskatīt, ka mūsu prese ir brīva. Bet arī lai šādu informācijas pieejamības un publicēšanas brīvību noturētu, ik dienu notiek cīniņi…
Ziņu muzejs Vašingtonā
«Freedom Forum», Starptautiska organizācija, kas veicina sabiedrības demokrātiju, vārda un preses brīvību visā pasaulē, Vašingtonā izveidojusi un uztur ļoti savdabīgu un brīnišķīgu muzeju – tieši tulkojot, tas būtu Ziņu muzejs, bet uztverams kā masu mediju muzejs. Iekārtots amerikāņiem raksturīgajā aizkustino- šā patriotisma stilā, ar ļoti bagātīgu informācijas klāstu, vēsta par žurnālistikas vēsturi, attīstību un tendencēm visā pasaulē.
Muzeja ārpusē iekārtota brīvības simbolu aleja – tajā izliktas, piemēram, Martina Lutera Kinga cietuma kameras režģotās durvis. Tur ir laiviņa, ar kuru kubieši pēc komunistiskās revolūcijas bēguši prom uz Savienotajām Valstīm, tur ir Berlīnes mūra fragments un daudz citu simbolu.
Otrpus šai alejai ir izbūvēta piemiņas siena tiem žurnālistikas pamatlicējiem un tālākvirzītājiem, kuriem vēsturē bijusi izcila loma, īpaši – demokrātijas un brīvības veicināšanā. Sienā lasāmi daudzi citāti, piemēram, šāds: «Prese ir katras nācijas dzīvā zvērināto tiesa». Sienai beidzoties, mēs nonākam pie milzīga, stiklā veidota memoriāla monumenta, kurā ierakstīti visu to žurnālistu vārdi, kuri gājuši bojā, veicot savu darba pienākumu – piepildot cilvēces vajadzību pēc zināšanām, informējot lasītājus, skatītājus, klausītājus.
