Cilvēks ar fantastiskām darba spējām, kurš vienmēr seko jaunajām idejām. Optimists ar veselīgu humora izjūtu. Tā dakteri ULDI EIMUSU raksturoja kolēģes Viduslatvijas slimokases Bauskas filiālē.
Cilvēks ar fantastiskām darba spējām, kurš vienmēr seko jaunajām idejām. Optimists ar veselīgu humora izjūtu.
Tā dakteri ULDI EIMUSU raksturoja kolēģes Viduslatvijas slimokases Bauskas filiālē. Rīt Uldim Eimusam aprit 65 gadi, un šāda jubileja ir pieminēšanas vērta.
Atbildīgs amats kaitīgs veselībai
Ārsta profesijā viņš sācis strādāt pirms 40 gadiem. Saņemot mediķa diplomu, dakteris Eimuss nosūtīts uz Vecslabadas slimnīciņu. No 15 gultām trīs bijušas atvēlētas dzemdētājām un reti bijušas tukšas. Viņš tur bijis vienīgais terapeits un patiesībā veicis visus tagadējā ģimenes ārsta pienākumus. Vēlāk specializējies rentgenoloģijā un dienas vadījis tumsā pie aparātiem.
«Mani izvilka gaismā, lai ieceltu par galveno ārstu Ludzā, līdz 1969. gadā tiku pārcelts uz Bausku. Šejienes slimnīcā tolaik bijusi īsta vadības krīze un ilgāk par gadu neviens galvenais ārsts neesot izturējis.»
Bauskā Uldis Eimuss par toreizējās rajona Centrālās slimnīcas galveno ārstu strādāja 20 gadu. Tas mūsu rajonā joprojām ir nepārspēts rekords. Kolēģi vērtē, ka Uldis Eimuss protot problēmas risināt diplomātiski un nesteidzoties atrast risinājumu pat šķietamā bezizejā. Galvenajam ārstam katra diena stresa pilna, atzina dakteris, sakot, ka nenoliedzami vairāk nekā 20 gadu strādājis veselībai kaitīgu darbu. Tikai pēdējā laikā, būdams Viduslatvijas slimokases Bauskas filiāles kontrolārsts, viņš beidzot varot atļauties, aizverot mājas durvis, par darbu nerunāt un nedomāt.
Joprojām priecājas par savu izvēli
Bauskā 1969. gadā dakteris ieradies ar ģimeni. Dzīvesbiedri, bērnu ārsti Rūtu, nolūkojis 1963. gadā kādos kursos. Ilgi nedomājot, viņi tajā pašā gadā apprecējušies. Uldis Eimuss lūdza īpaši pieminēt, ka viņam joprojām ir prieks par savu pirms 37 gadiem izdarīto izvēli. Dēls Jānis un meita Dace dzimtu jau papildinājuši ar mazbērniem. Uldis Eimuss sprieda, ka viņš gan esot tāds burkšķošs vectētiņš, kurš mazajiem vienmēr atgādinot par kārtību mājās. Tomēr, kad abi ar mazdēlu spēlējot šahu, zēns vienmēr pamanoties mīļi pieglausties vectēvam.
Eimusu ģimenes brīvā laika prieks gadiem ilgi ir bijis tūrisms. Rūta savulaik bezsniega ziemās braukusi slēpot pat uz Kolas pussalu. Uldis laivojis pa upēm gan Latvijā, gan ārpus tās. Fotografēšanu viņš atzīst tikai uz melnbaltas filmas, skaistākie dabasskati, glīti ierāmēti, grezno dzīvokļa sienas. Vēl nav apnicis kopt tomātus un gurķus pie mājas uzceltā siltumnīcā. Toties dārzs Likvertenos esot kļuvis pilnīgi lieks, jo visu, ko tur ar pūlēm izaudzē, daudz lētāk var nopirkt tirgū.
Gardēdis un vīnu cienītājs
«Pēc dabas esmu epikūrietis – patīk labi, daudz un, jāatzīst, neveselīgi ēst. Sieva mani parasti šajā ziņā bremzē, tāpēc, piemēram, baltmaizes mājās nekad nav. Man garšo viss, ko gatavo Rūta. Kad pats stāvu pie plīts, patīk tādas neparastākas produktu kombinācijas. Esmu mājas vīnu cienītājs, pagrabā glabājas dažas pudeles vēl no 70. gadiem. Bet vīnu jau laiks nevar sabojāt,» stāstīja Uldis Eimuss.
«Bauskas Dzīvei» atliek vien pievienoties Viduslatvijas slimokases Bauskas filiāles kolēģu vēlējumiem Uldim Eimusam jubilejā: «Lai veselība un veiksme ir Tavi sabiedrotie! Vienmēr kāds sapnis nomodā, kāda vēlme, ko piepildīt, kādas alkas, ko remdēt var, un kāda dzīve, kurai dzīvot līdzi!»
