Reizē ar aprīli nebūtībā aizgāja mīļi cilvēki te un tālumā. Krita atdzimušās Latvijas astotā valdība, pagājībai pieder 2000. gada ziedonis un pirmais ceturksnis.
Reizē ar aprīli nebūtībā aizgāja mīļi cilvēki te un tālumā. Krita atdzimušās Latvijas astotā valdība, pagājībai pieder 2000. gada ziedonis un pirmais ceturksnis. Sākam jaunu dzīvi, iespējams, ar jaunu valdību – tajā pašā, nedaudz paplatinātā, kulītē tie paši vēži (kurmji)…
Kurzemes un Vidzemes miljonāri meklēja saskarsmes laukumus un vienojās, ka atšķirībā no Pirmā pasaules karā izpostītās 18. novembra Latvijas, kad visi sāka no nulles un atspirga jau pirmajos desmit gados, «šajā valstī» pie padomijas drupaču galda labākās vietas pienākas tiem, kuri, pakāpušies uz naivu ideālistu pleciem, karmīnsarkanā karoga vietā vicina pamācību kodeksu nabagajiem.
50 tūkstoš latu Rīgas Dome bija pielēmusi Neatkarības deklarācijas desmit gadu jubilejas ārišķībām. Naivajiem ideālistiem tika raķešu varavīksnes Rīgas debesīs, bet svētku mielasts Melngalvju namā – aprindām, sākot no miljonāriem un mazliet uz leju…
Bauskā nebija pat kopīgu atceres drumslu, tikai tās oglītes, kas vēl gail katra latvieša atmiņu kamīnā. Un tās nav ne zeltā, ne miljonos vēršamas.
Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšanas ceremonijā nebija ieradies Tautas frontes Bauskas nodaļas bijušais priekšsēdētājs un Augstākās padomes deputāts Dainis Vanags: es izdarīju to, ko man uzticēja vēlētāji. Ordenis? Kāpēc? Nē!
Desmit gadu veci notikumi, kā jebkura netaustāma vērtība, atkal tiks noslēpti visdziļākajā vēstures atvilktnē. Mūsu «likteņa lēmēji» pēc īsas pieturas stāvvietā «4. maijs» atkal ķērās kārtot savas intereses. Saistoši bija vērot, kā arī A. Šķēle steidza iesniegt jaunās valdības Tautas partijas modeli, kaut gan valdības veidošana bija uzticēta «ceļiniekam» A. Bērziņam. Valdnieka sindroms nav viegli apslāpējams.
Vai nu pēc sarunām ar bezpartijisko Lembergu, vai par godu Tautas partijas divu gadu dzimšanas dienai, A. Šķēle pēkšņi atcerējās valsts intereses un to dēļ atteicās no jelkādām prasībām, kas nav pieņemamas A. Bērziņam. Acīmredzot pēc neveiksmīgiem centieniem privatizācijas katlā vēl palikušo pievākt tikai vienam ekonomiskajam grupējumam vienojušies to dalīt kristīgi uz pusēm. Kāda gan cita iemesla dēļ «Latvijas ceļa» un Tautas partijas sarunās ar Ventspils Lembergu tika ignorēti satelīti – «TB»/LNNK un Jaunā partija?
Valdības «štukotājus» no ierastā ritma spēja izsist vienīgi hokejs latviešu streļķu mazdēlu «okupētajā» un ar Latvijas karogiem rotātajā Sanktpēterburgā. Mūsu valsts un Baltkrievijas izlašu spēle saistījusi arī politiķu uzmanību. Tautas vienotības miniatūrā demonstrējums (hokeja laukumā un līdzjutēju tribīnēs) bija laba mācību stunda arī politiķiem. Taču pēdējo dienu notikumi neliecina, ka mācekļi būtu īpaši talantīgi…
