Esmu istabas kaķis, taču šad tad saimnieki mani palutina un izlaiž pastaigāties. Tā kādu reizi izgāju ārā.
Esmu istabas kaķis, taču šad tad saimnieki mani palutina un izlaiž pastaigāties.
Tā kādu reizi izgāju ārā. Uz apspriedi salasījušies kovārņi, solīdi, melnos «ancukos», piesaistīja uzmanību. Nodomāju: «Kā būtu, ja es viņus pabaidītu?» Izdevās! Šie ķērkdami uzlaidās lielā ozola zemākajos zaros, es pakaļ. Nu varēju pārredzēt visu Bausku. Vareni gan! Tā kādu stundiņu priecājos, un lielie putni pa vienam vien aizlaidās. Kļuva garlaicīgi. Domāju – vajadzētu atgriezties mājās noskatīties pirmās formulas sacīkstes. Taču nepratu tikt lejā. Manas saimnieces pamācība «Rāpies atmuguriski!» arī nepalīdzēja. Tā nu es tur sēdētu vēl tagad, ja vien nebūtu piebraukusi liela, sarkana mašīna ar garām kāpnēm un ļoti labiem cilvēkiem. Vīri nonesa mani lejā kā karali, nesapratu vien, kāpēc saimnieces acīs bija asaras. Un skatītāju arī tik daudz visapkārt sapulcējušies…
Ļoti mīļš paldies Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas nodaļas 3. sardzes kolektīvam – Vladimiram Vorobjovam, Uldim Bundzinskim un Ansim Balodim. Zilu vizbulīšu pušķītis jaukajai dispečerītei Ivetai Žurevskai par iejūtību, sirsnību un operatīvu darbību!
Es ļoti lepojos, ka mūsu mīļajā Bauskā ir tik cēli cilvēki. Lai jauks viņiem šis pavasaris, laba veselība, veiksme un saticība ģimenēs, kur viņus pēc darbiņa gaida mājās! Un kad jūs redzat manus glābējus, novēliet viņiem veiksmi. Ziniet – ja nokļūsit ķezā, viņi steigsies palīgā, lai kur jūs būtu.
Ar saulainu sveicienu – pateicīgais un laimīgais runcis Fredis Slimnīcas ielā 5 un
saimniece
