Aprīļa svelmainās «vasaras» kārdinošo solījumu augļus – ziedus un asnus – sals noplūca vienā maija naktī. Īsts Blaumaņa sižets, kam nebija vajadzīga ne skatuve, ne grims – salna pavasarī.
Aprīļa svelmainās «vasaras» kārdinošo solījumu augļus – ziedus un asnus – sals noplūca vienā maija naktī. Īsts Blaumaņa sižets, kam nebija vajadzīga ne skatuve, ne grims – salna pavasarī. Nemaz nerunājot par agrajiem kartupeļiem un kāpostiem, manā dārzā pat trīsgadīgai liepiņai un ozolam lapas mīkstas. Uz jautājumu, kad nu būs raža, kāds pieredzējis dārzkopis esot atbildējis: «Nākamajā gadā.» Jo nekas vairs neesot līdzams, ja, maldinājumam noticot, kāds cerējis apsteigt laiku.
Pavasara dabas krasās pārmaiņas atgādināja pusaudžiem rīkotus skaistumkonkursus, kuros bērni par katru cenu cenšas iejusties pieaugušo pasaulē. Aiz mazajiem dalībniekiem gan šajā gadījumā stāv pieaugušie, kuri ir īstie sāncenši. Kropļojot bērnu psihi, liekot viņiem konkurēt pieaugušo drēbju valkāšanas un izlikšanās sacensībās. Bērna prātam tas šķiet kaut kas tik vilinošs, kā jau viss nepazīstamais. Tikpat lieliski kā šūpolēs mesties līdz kārts stiprinājumam, cik augstu vien var, pretī mākoņiem. Bērns tad jūt tikai prieku, nenojaušot, ka kritiens var būt sāpīgs un bīstams. Gluži tāpat, priecājoties par pirms laika plaukušiem ziediem, piemirstam salnas.
Līdzīgas domas par centieniem apsteigt laiku mani nepameta, vērojot bērnu estrādes solistu konkursu «Aprīļa pilieni». Jokojot stāstīju kolēģiem, ka jutos kā lidmašīnā, jo ik pa brīdim bija jāmalko ūdens, lai koncerta troksnī neaizkristu ausis. Neļaujot sevi pārmākt skepsei, par galveno centos neuzskatīt vairāku dalībnieku izvēlētā repertuāra neatbilstību viņu vecumam. Var taču tikai pasmaidīt, klausoties kā deviņus gadus veca meitene samta vakarkleitā ar vaidu balsī dveš par skumjām, ka mīļotais viņu pametis uz mūžu…
Pēc raksta par konkursu «Aprīļa pilieni» man piezvanīja kāda pikta vecmāmiņa. Viņa bija dusmīga, ka esmu uzslavējusi «viendienīšu un tukšpaurīšu kultūru», ķēmošanos, gorīšanos un krāsošanos, jo nekā cita šādos konkursos neesot.
Nevajadzētu tā spriest.
Šīgada «Aprīļa pilienu» dalībnieku vidū, īpaši vecākajā grupā, bija daudz patiešām apskaužami gudru bērnu. Ikdienā viņi ir aizņemti gan mūzikas skolā, apgūstot dažādu instrumentu spēli, mācās mākslas skolā, dejo, vingro, dzied, mācās svešvalodas un datorzinības. Tā ir izglītība, kas neviļus izpaužas gan runā, gan stājā, arī izskatā uz skatuves. Sarunājoties ar dažiem konkur- sa dalībniekiem, biju pārsteigta, ka mūzika un skatuves vilinājums viņu dzīvē nebūt nav galvenais. Svarīgākais, ka viņiem ir bijusi iespēja mēģināt, izpaust sevi arī šajā jomā, apliecināt, gūstot panākumus. Nekad iepriekš nevar zināt, kas kurā brīdī dzīvē noderēs visvairāk, tad, kad pienāks īstais plaukšanas un ziedēšanas laiks.
