Bauskā viņus ir pamanījuši daudzi – stilīgs, melns motocikls, braucējs ādas apģērbā, galvā retro stila ķivere. Braukšanas stils liek ietrīcēties daudzu tīņu sirdīm. Braucējs parasti ir viens no trim brāļiem Bitēm.
Bauskā viņus ir pamanījuši daudzi – stilīgs, melns motocikls, braucējs ādas apģērbā, galvā retro stila ķivere.
Braukšanas stils liek ietrīcēties daudzu tīņu sirdīm. Braucējs parasti ir viens no trim brāļiem Bitēm.
Šoreiz par motoprieku stāsta PĒTERIS BITE.
– «YAMAHA VIRA-GO» mums ir kopš pagājušās vasaras. Vecākais brālis Andris to sagādāja, izmantojot Vēja brāļu ordeņa starpniecību. 1984. gada izlaidums, bet motociklam tas nav nekāds vecums. Dzinēja tilpums ir 1000 kubikcentimetru, teorētiski ar to var «izspiest» 180 kilometru stundā. Es neesmu braucis ātrāk par 130. Motobraucējam kaifs slēpjas lēnā braukšanā, tā ap 70 – 80 kilometriem. Tad dzirdi motoru, vari vērot apkārtni.
Ar ko atšķiras braukšana ar moci no sēdēšanas pie auto stūres?
– Tu apjaut braucamā spēku, arī savas spējas. Kad esi ieķēries ragos, uzdod gāzi un jūti, kā tevi rauj uz priekšu. Tas ir spēks, ar kuru jārēķinās.
Vai ar motobraucēju rēķinās citi transporta līdzekļu vadītāji, gājēji, policisti?
– Noteikti pamana, cilvēki pat atskatās. Bauskā tādu braucamo nav daudz. Man ir zināms, ka Codē puiši izveidojuši savu klubiņu. Andris ir piedalījies dažos braucienos kopā ar Vēja brāļiem, bet viņu organizācijā neesam vēl iestājušies.
Ar policistiem nav problēmu, jo mēs cenšamies ievērot satiksmes noteikumus.
Motociklistus noteikti pamana meitenes. Kad aizbraucu uz Jelgavu, kursa biedres nereti lūdz pavizināt. Labāk vizināt meiteni, kura ir jau sēdējusi mocim mugurā. Viņa jūtas stabilāk, nebīstas. Aizmugurē sēdēt ir drošāk un ērtāk nekā priekšā.
Vēl kāda patīkama nianse. Motobraucēji cits citu vienmēr sveicina, pamāj ar roku. Tad tu apzinies, ka tev pretī brauc savējais.
Īpašs apģērbs arī pieder pie motociklistu stila?
– Tā nav tikai stila iezīme. Ādas jaka un bikses nepieciešamas tāpēc, lai varētu braukt ar komfortu. Vējš motobraucēju izpūš pamatīgi. Lietainā laikā braukšana ar motociklu nesagādā nekādu baudu. Braucot ar moci, vienmēr jāpiedomā, ko velc mugurā. Nesēdīsies taču uz «YAMAHAs» treniņtērpā un ar botēm kājās. Andris vēl dažreiz mēdz uzsiet galvā lakatiņu, tomēr aizsargķivere ir vajadzīga. Jārēķinās arī ar policistiem.
Šāds braucamais prasa arī īpašu aprūpi?
– Vienkāršākus remontiņus veicam paši, bet lielus darbus uzticam speciālistiem. Servisa iespējas Latvijā ir pietiekami labas.
Visu gadu ar motociklu nebrauc?
– Šogad sezonu atklājām aprīļa sākumā. Motociklistu vasara ilgst apmēram līdz septembrim, kamēr kļūst vēsāks. Tad braucamais ir jāieziemo, bet to aizmirst nevar, palaikam jāpaskatās, jāiedarbina.
Ko tev nozīmē motobraukšana? Vai tas ir stils, atpūta vai ikdienas nepieciešamība?
– Tā vairāk ir stilīga atpūta, kas sagādā prieku, ļauj atslēgties no ikdienas domām un vienlaikus būt citādākam nekā pārējie.
