Bauskas rajonā ir daudz vietu, kur zemē slēpjas ievērojams skaits liecību par šejienes iedzīvotājiem pirms gadu tūkstošiem.
Bauskas rajonā ir daudz vietu, kur zemē slēpjas ievērojams skaits liecību par šejienes iedzīvotājiem pirms gadu tūkstošiem.
Viena no bagātākajām arheoloģisko atradumu vietām ir Ziedoņi Rundāles pagastā.
Septiņas romiešu monētas
Ziedoņi, kādreizējā Bornsmindes muiža, senatnes pētnieku uzmanības lokā nokļuvuši 1823. gadā, kad muižas parkā tika atrastas septiņas romiešu monētas. Jaunākā no tām datēta ar Romas imperatora Valentiāna I valdīšanas laiku (364. – 375. g.). Vēlāk šajā apvidū tika iegūti daudzi senlietu savrupatradumi, kas pēcāk nokļuvuši gan Kurzemes provinces muzejā (Jelgavā), gan Valsts Ermitāžā (Sanktpēterburgā). Pagājušā gadsimta 20. un 30. gados daudzi atradumi nodoti Latvijas Pieminekļu valdes rīcībā.
Pirmie arheoloģiskie izrakumi Ziedoņu parkā veikti 1933. gadā V. Ģintera vadībā. Šajos pētījumos tika iegūtas liecības, ka minētajā vietā kopš senseniem laikiem ir bijusi dzīves un atdusas vieta senākajiem mūsu novada iedzīvotājiem. V. Ģinters galveno vērību veltījis vidējā un vēlā dzelzs laikmeta apbedījumiem, viņu saistījušas arī vēlās bronzas – senākā dzelzs laikmeta kapavietas, bet mazāku uzmanību viņš veltījis pašiem senākajiem atradumiem – akmens laikmeta krama priekšmetiem. Tieši šie akmens laikmeta atradumi saistījuši nākamo pētnieku interesi, jo V. Ģintera rūpīgi savāktie krama priekšmeti izrādījušies identiski ar Salaspils Laukskolas vēlā paleolīta apmetnes atradumiem. Paleolīts ir senākais akmens laikmets, un šī perioda atradumu Latvijā nav daudz. Var apgalvot, ka Ziedoņi ir viena no senākajām cilvēku uzturēšanās vietām Latvijā, jo šie atradumi attiecas uz laika posmu pirms 10 – 11 tūkstošiem gadu.
Arheologi rīko ekspedīciju
Lai iegūtu papildu liecības par senākajiem iedzīvotājiem, 1998. gada jūlijā Ziedoņu parkā notika arheoloģiskie izrakumi Ilgas Zagorskas vadībā. Ekspedīcijā piedalījās A. Vasks, M. Atgāzis, V. Bērziņš un citi Latvijas Vēstures institūta darbinieki. Arheologu pētījumiem nozīmīgs papildinājums bija ģeologa G. Eberharda veiktā ģeomorfoloģiskā izpēte. Ģeologa veiktie pētījumi norādīja, ka pēc ledus laikmeta beigām Ziedoņu apvidū Lielupe bijusi 600 – 800 metru plata, strauja un krāčaina, ar daudziem sēkļiem un saliņām. Tolaik Lielupe ietecējusi pieledāja ezerā nedaudz lejpus tagadējai Mežotnei. Starp citu, pēdējo 9000 gadu laikā Lielupe pie Ziedoņiem ir iegrauzusies aptuveni deviņus desmit metru dziļāk (tajā skaitā dolomītos četrus, sešus metrus).
Ziemeļbriežu mednieku apmetne
1998. gada izrakumos tika iegūts daudz krama priekšmetu, arī trauku lauskas, bronzas un dzelzs priekšmeti. Arheologi secinājuši, ka pirms vairāk nekā 10000 gadiem Ziedoņu parka vietā atradusies smilšaina sala. Tur uzturējušies senie iedzīvotāji – ziemeļbriežu mednieki un zvejnieki. Atrastie krama priekšmeti lietoti par kasīkļiem, nažiem, smaiļiem, griežņiem un urbjiem. Šajā vietā cilvēki uzturējušies arī mezolītā (vidējā akmens laikmetā).
Nākamā atradumu grupa saistāma ar agro metālu periodu (1. g. t. pirms Kristus). Šo periodu raksturo atrastie akmens šķirstu skeletkapi un ugunskapi, kā arī daži citi atradumi. Tas apliecina, ka Ziedoņu parkā pirms vairāk nekā 2000 gadiem atradies kapulauks. Turpat līdzās, daļēji pārklājoties, atklāti arī skeletkapi, kas tiek datēti ar piekto un sesto gadsimtu pēc Kristus dzimšanas. Šīs atdusas vietas nenoliedzami ir saistītas jau ar senajiem zemgaļiem. Arheologi vairākās apbedījumu vietās atraduši tam laikam raksturīgus dzelzs ieročus un darbarīkus, kā arī bronzas rotaslietas.
Bijuši lieli postījumi
Izrakumu laikā pētnieki no apkārtnes iedzīvotājiem saņēmuši daudzas nejauši atrastas senlietas, kas iegūtas, apstrādājot zemi vai rokot tranšeju kanalizācijai Ziedoņu apkārtnē. Šie atradumi arī attiecināmi uz dzelzs laikmetu un tiek datēti ar 8. – 13. gadsimtu. Seno zemgaļu kapulauks ir daudz plašāks, nekā senāk domāja, un tā robežas stiepjas krietni vien ārpus Ziedoņu parka teritorijas.
Šī senlietām bagātā vieta ir iepriekšējos gados un gadsimtos krietni vien iznīcināta. Postījumi notikuši, apstrādājot laukus, ceļot ēkas senvietu teritorijā, rokot tranšejas abu pasaules karu cīņu laikā. Īpaši lieli postījumi bijuši pagājušā gadsimta 50. – 60. gados, kad Ziedoņos tika rakta grants lielos apjomos, lai gan tolaik jau bija zināma šādu senvietu eksistence. Tikai daļu izpostīto apbedījumu senlietu grants racēji nogādājuši Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā. Protams, šis nav vienīgais arheoloģisko pieminekļu barbariskas postīšanas gadījums mūsu rajonā.
Ziedoņos atrastās senlietas ir sniegušas ļoti vērtīgas liecības par mūsu novada senākajiem iedzīvotājiem.
