Sviteniete Inese Žukauska medicīnā strādā jau 21 gadu. Uzzinot, ka viņai 13. maijā apaļa dzimšanas diena, pagasta ļaudis rosināja uzrakstīt par vietējo feldšerīti.
Sviteniete Inese Žukauska medicīnā strādā jau 21 gadu. Uzzinot, ka viņai 13. maijā apaļa dzimšanas diena, pagasta ļaudis rosināja uzrakstīt par vietējo feldšerīti.
Rīta domas
Šopavasar katrs rīts Inesei nākot ar raižu pilnām pārdomām. Vecākā meita Ginta gatavojas beigt Pilsrundāles vidusskolu. Meiteni interesē izglītošanās kultūras jomā, bet augstskolas par maksu ģimenei nav pieejamas. Līdzēt var vienīgi kredīts, bet nav taču ierasts dzīvot ar parādu nastu plecos. Inesei nav viegli aprast ar domu, ka lielā meita būs projām no mājām. Viņa atceras sevi Gintas vecumā. Inese neuzdrošinājās stāties ne universitātē, ne Medicīnas institūtā, jo, vidusskolu beidzot, sapratusi – zināšanas ķīmijā un fizikā nav tik spēcīgas. Sapni kļūt par dakteri vai bioloģi mammai nav izdevies piepildīt, gribētos, lai Gintai veicas labāk.
Kā blieziens pa pieri pēc aprīļa karstuma pārsteigušas maija salnas. Sala pirmajā naktī šķitis, ka termometrs pie loga «sajucis prātā». Inese lūkojusies mazdārziņa dobēs un neticējusi savām acīm – redīsi nosaluši. Arī mammas mājās salna bijusi skarba un izpostījusi puķu dārzu. Tomēr tāds nieks vien tas esot pret postu, ko salna nodarījusi zemkopjiem.
Dienas domas
Svitenes doktorātā Inese strādā tikai trešo gadu, pirms tam viņa rūpējusies par saulainiešu veselību Rundāles pagastā. Pārcēlusies, lai būtu tuvāk mammai. Ģimenes ārste Svitenē pieņem divas dienas nedēļā, pārējā laikā padoms un palīdzība tiek vaicāta Inesei. Ar pagasta pašvaldības finansiālu atbalstu viņai nopirkts mobilais telefons, lai jebkurā diennakts stundā un vietā feldšerīte būtu sasniedzama.
19 gadu laikā pēc Rīgas 1. medicīnas skolas beigšanas Ineses praksē bijis ne mazums gadījumu, kad tieši no viņas rīcības un zināšanām bijis atkarīgs kāda dzīvības malks. Inese atcerējās savu pirmo vārdadienu Svitenē. Ciemoties ar kolēģiem no Saulaines nav bijis laika, jo gadījies ļoti smags pacients.
«Cilvēki reizēm brīnās, ka rakstu ar labo roku, bet špricēju ar kreiso. Esmu kreile, kā daudzus līdzīgus, arī mani centušies pārskolot. Cik daudz pārmetumu man bērnībā šī ieraduma dēļ nācies pārciest! Neskaitāmas reizes skolotāji man sāpīgi situši pa pirkstiem, lai zīmuli neturu kreisajā rokā.»
Vakara domas
Ģimene kopā pulcējas pie vakariņu galda. Tad Inese cenšas pagatavot kaut ko pamatīgāku salīdzinājumā ar steidzīgām brokastīm. Iecienī- tas esot dažādas zupas, īpaši borščs – gan siltais, gan aukstais. Gatavot Inesei patīk, viņa izdomā dažādus salātus, ciena veselīgus ēdienus un neuztur savu saimi tikai ar ceptiem kartupeļiem. Palīdzot mammai, netālajos «Līgotņos» Ineses ģimenei izaug visi dārzeņi, to pietiek līdz jaunai ražai.
«Sestdien un svētdien esmu zemniece. Rokas kļūst asas kā skrāpis un domas lietišķākas. Jāpalīdz jaunākajai meitai Tijai, kura apņēmusies audzēt ķiplokus. Otro gadu tas ir viņas mazais bizness. Krietns daudzums vadziņu pašai jāapkopj,» stāstīja Inese. Tija aktīvi piedalās pagasta kultūras nama pulciņos – dramatiskajā kopā, dejo tautiskās dejas, dzied ansamblī, un viņai vakari nereti ievelkas gari. Agrāk dejojusi arī Inese, bet tagad viņa ir skatītāju pulkā un priecājas, ka Svitenē, īpaši pēdējos gados, ir rosīga kultūras dzīve.
