Pavisam nesen izdevās atrast jaunu informāciju par vācu okupācijas pirmajām dienām un notikumiem 1941. gada jūnija beigās un jūlija sākumā.
Pavisam nesen izdevās atrast jaunu informāciju par vācu okupācijas pirmajām dienām un notikumiem 1941. gada jūnija beigās un jūlija sākumā.
Stratēģiskais mērķis – Rīgas tilti
Sākoties vācu armijas ziemeļu grupējuma uzbrukumam PSRS, Lietuvas teritorijā no vērmahta 18. armijas divīzijām tika izveidots avangarda triecienspēks – pulkveža Oto Laša kaujas grupa. Tai tika dota pavēle straujā triecienā un izrāvienā sasniegt Rīgu un ieņemt Daugavas tiltus, pirms sarkanarmieši tos uzspridzina. Šīs grupas uzbrukuma virziens bija «Jonišķi–Bauska–Rīga».
Vāciešu ienākšana pilsētā
Tuvojoties minētajai vācu karaspēka vienībai, 1941. gada 27. jūnija rītā no Bauskas aizbēga padomju varasvīri un viņu atbalstītāji. Visu dienu cauri pilsētai plūda aizejošās Sarkanās armijas karaspēka daļas (pat daži tanki).
28. jūnija pēcpusdienā neilgi pirms vāciešu ienākšanas pilsētā sarkanarmieši aizdedzināja mantu noliktavu Saules ielā un uzspridzināja munīcijas noliktavu Bauskas mācītājmuižā. Pulksten 15 pēdējās sarkanarmiešu vienības kravas automašīnās atstāja pilsētu, bet jau pēc pusstundas, šķērsojot Mūsas tiltu, Bauskā ieradās vācu motorizētās vienības. Vācu okupācijas laikā no jauna izdotā laikraksta «Bauskas Vēstnesis» pirmajā numurā rakstīts, ka ienākušos vāciešus pateicībā par atbrīvošanu no pārciestām Baigā gada šausmām pilsētas ielās sagaidījuši ļaudis ar ziediem. Vācu tanki, motocikli un smagās automašīnas jau esot bijušas rotātas ar ziediem. Tas liecina, ka tikpat sirsnīga sagaidīšana notikusi arī laukos.
28. jūnijs? Vai tomēr 1. jūlijs?
Tradicionāli uzskatīts, ka vācieši Bausku ieņēmuši 28. jūnijā, bet, izpētot jauniegūto informāciju, var diskutēt par vācu okupācijas sākumu. Minētā vācu karaspēka triecienvienība Bauskā neuzkavējās, jo tās mērķis bija Rīgas tilti, bet pirmais vācu iestāžu rīkojums Bauskā ir datēts tikai ar 1941. gada 1. jūliju. Šajā datumā Bauskā vācu militārās komandantūras komandants Klauzens izdeva pavēli nr. 1, ar kuru paziņoja, ka no plkst. 19 Baus- kas pilsētas pārvaldi pārņem vācu militārā komandantūra «I (V) 859». Atbildi uz jautājumu, kas noticis šajā starpvaru periodā no 28. jūnija līdz 1. jūlijam, sniegs dokumentu tālākās studijas. Pagaidām skaidrs, ka šajā laikā pilsētā izveidojās pašaizsardzības vienība, kā tas apmēram šajā pašā laikā notika vairumā Bauskas apriņķa pagastu.
29. jūnija rītā Bauskā esot bijuši sarkanbaltsarkaniem karogiem rotāti nami, bet pilsētas luterāņu baznīcā mācītājs G. Turss-Tūrs noturējis svinīgu dievkalpojumu. Mācītājs aizlūdzis par Baigā gadā nogalinātajiem. Aizlūgums, kā savulaik varenajai Sarkanajai armijai, tika arī varonīgajai vācu armijai, vadonim Ādolfam Hitleram un viņa drošajiem kauju «vilkiem», kas atbrīvojuši Latviju no boļševikiem.
Represijas pret civiliedzīvotājiem
Minētā vācu komandanta 1. jūlija pavēle bija sākums turpmākajām Bauskas ebreju ciešanām. No šīs dienas ebrejiem pilsētas ielās bija atļauts uzturēties no plkst. 7 līdz 18, bet 4. jūlijā tika izdota pavēle, ka visiem Bauskā dzīvojošiem ebrejiem ir jāreģistrējas latviešu pašaizsardzības komandantūras kancelejā.
Jūlija sākumā notika vēl vairākas akcijas, kas bija satraukušas vietējo Bauskas sabiedrību. 2. jūlijā notika ķīlnieku nošaušanas akcija pie Mēmeles tilta, par kuru jau ir rakstīts. Vācu vienība šīs akcijas laikā nošāva desmit baušķenieku – piecus ebrejus un piecus padomju aktīvistus, kā arī desmit sagūstītu sarkanarmiešu. Pārējo akciju, ko veica speciālas vācu vienības, mērķis bija izraisīt ebreju grautiņus. Tika izlaupīti un izdemolēti vairāki ebreju veikali un daži dzīvokļi. Nodedzināta tika pie jaunās sinagogas esošā vecā koka sinagoga, ko ebreji pirms tam izmantojuši par lūgšanu namu. Pagaidām ir nepārbaudīta liecība, ka liesmās sadeguši tur esošie cilvēki, tostarp rabīns Mozus Stūls. Vietējo latviešu pašaizsardzībnieku prāti bija aizņemti ar palikušo padomju aktīvistu tvarstīšanu neatkarīgi no viņu tautības. Arhīva dokumentos nav izdevies atrast informāciju, ka latvieši jūlija sākumā Bauskā un arī apriņķī būtu vērsušies pret ebrejiem kā tautu. Cita lieta, ka starp ebrejiem gan Bauskā, gan arī Skaistkalnē bija daži padomju aktīvisti.
Veido pašaizsardzības vienības
Latviešu pašaizsardzības vienību darbību okupācijas apstākļos bija nepieciešams stingri pakļaut vācu militārām komandantūrām. Lai to nodrošinātu, bija vajadzīga centralizēta vadība un noteikta hierarhija. Līdz 8. jūlijam, kad Latviju pilnībā okupēja vācu karaspēks, šāda struktūra bija izveidota un vācu drošības struktūru kontrolē esošais Latviešu pašaizsardzības vienību štābs Rīgā uz apriņķiem nosūtīja attiecīgi pilnvarotas personas. Viņu uzdevums bija, ievērojot vācu drošības policijas un SD rīkojumus, kā arī sadarbojoties ar vācu militārām komandantūrām, organizēt latviešu pašaizsardzības vienību un latviešu komandantūru darbību palīgpolicijas jeb kārtības policijas funkciju veikšanai. Uz Bauskas apriņķi ar apriņķa latviešu komandanta jeb policijas priekšnieka pilnvarām, saņemot Bauskas vācu kara komandanta apstiprinājumu, tika nosūtīts pulkvedis leitnants Jānis Druvaskalns. Viņš un Bauskas vācu kara komandants bija tieši atbildīgi par tālākiem jūlija notikumiem Bauskas pilsētā un apriņķī.
