Maijs Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē uzbangojis pēdējo gadu visaugstākajā pakāpē. Notikumi sportā, mūzikā un politikā daudz ko nolikuši īstajās vietās.
Maijs Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē uzbangojis pēdējo gadu visaugstākajā pakāpē.
Notikumi sportā, mūzikā un politikā daudz ko nolikuši īstajās vietās. Sabiedrība neviļus izvērtējusi, kas tai ir svarīgāks un arī tīkamāks. Daudzi tā arī nav apjautuši, ka mums ir jauna valdība, cits premjers (Andris jau vien ir). Toties vai visi zina, ka Latvijas hokejisti apspēlējuši Krievijas izlasi un Renārs Kaupers ieguvis trešo vietu Eirovīzijas dziesmu festivālā. Nacionālā lepnuma un pašapziņas biķerī prieks par savu zemi un mūsu ļaužu varēšanu tika liets uz nebēdu. Bet, sajūsmai noplokot, nokļuvām atkal savā nekārtību un politisku ambīciju mocītā reālā ikdienā. Un nebūšanas atklājās vēl skaudrāk.
Tas noteikti būs pārāk nepatriotiski, bet labi vien ir, ka mūsējie neuzvarēja. Latvijas hokejistiem kļūstot par pasaules čempioniem, mums būtu lielāks «svars» pieprasīt tiesības rīkot nākamos čempionātus Latvijā. Ripa gan būtu jādzenā ziemas spelgoņā, jo diezin vai mūsu neizlēmīgie darboņi spētu pāris gados iešūpoties un vismaz divas pasaules līmeņa ledus halles uzbūvēt. Vēl trakāk būtu, ja «Prāta vētra» tiešām uzvarētu Stokholmā. Jāapjumj būtu Mežaparka estrāde, vai?
Politisko pīrāgu dalot, pēdējos gados tiek būvēts tikai savas bagātības izrādīšanai, nevis tautas garīgu un kulturālu izklaides vēlmju apmierināšanai. Nacionālās bibliotēkas projekts maketos un videoversijās būs jau visiem apnicis, lai gan būvlaukumā vēl nav pat grants kaudze atvesta. Tik vien kā līdz saunām pagrabā varas vīri savos būvplānos ir tikuši.
Valdības neizdarībās paši arī esam vainojami, tādus ievēlējām. Taču no kādas privātstruktūras gan vēlētos saņemt konkrētu atbildi. Kāpēc sabiedrība «Lattelekom» man liedza demokrātiskas izvēles iespējas Eirovīzijas dziesmu festivāla laikā balsot par sev tīkamu izpildītāju? Neko sazvanīt nevarēju, mūsu «Lattelekom» nav tam gatavs. Atlika vien izmisīgi klausīties Kārļa Streipa mudinājumus zvanīt pa 900. sērijas numuriem un nemaksāt par to neko. Regulāri veicu visus maksājumus un naivi uzticos savai telefonu sakaru kompānijai, un – še tev, – sēdi savos laukos un nesapņo ne par kādu Eiropu. Un ja nu Renārs uzvarētu un pēc gada būtu jānodrošina iespējas visai Eiropai sazināties ar Rīgu? Ir jau skaisti un politiski tālredzīgi paziņot par vēlmi piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni visiem hokejistiem un tad sildīties viņu slavas saulītē. Pašiem kaut ko izdarīt, tas ir krietni grūtāk. Nepieciešama ir arī gribēšana.
