Latvija vēl bija hokeja izlases un «Prāta vētras» panākumu skurbulī, kad no Minhenes kinofestivāla pienāca vēsts: Latvijas dokumentālā filma «Jaunie laiki Šķērsielā» – labākā.
Latvija vēl bija hokeja izlases un «Prāta vētras» panākumu skurbulī, kad no Minhenes kinofestivāla pienāca vēsts: Latvijas dokumentālā filma «Jaunie laiki Šķērsielā» – labākā. Pozitīvo emociju sviras vēziens, atklājas, ir desmit gadu platumā. Lai salīdzinām 1990. un 2000. gada maiju!
Klusā vienatnē no Sanktpēterburgas atgriezās vārtu vīrs Artūrs Irbe. Mazliet skumīgs, varbūt par vienīgo kļūdu – spēlē ar čehiem. Bez viņa, «Malkaprāt», nebūtu uzvaru pār Baltkrieviju, Krieviju un neizšķirta iznākuma pret ASV. Bet pat Irbe nav mūžīgs, un čempionāta vecākās komandas rītdiena ir jauniešu izlases rokās.
Hokeja fanu mīlestība bija mērojama ar pieciem tūkstošiem sagaidītāju balsu Rīgas stacijā. Par šo fenomenu (labākie līdzjutēji pasaulē) domas dalās: patriotisms vai iespēja izlādēties? Nekas nekad neizpaužas tīrā veidā, pat revolūcijā, kur nu vēl sportā vai mākslā. Taču asaras jauniešu acīs, himnu dziedot, bija tīras.
Pilnīgu nesagatavotību tautas maija pacēlumam Eiropai parādījušas mūsu telekomunikāciju «komandas», liedzot līdzdalības iespēju tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju Eirovīzijas dziesmu konkursa vērtēšanā. «Lattelekom» vainu noraksta līdz šim maz dzirdētai firmai «Lattelenet». Monopolistu pašpārliecinātības un neizdarības dēļ uz piedāvāto numuru piezvanīt nebija iespējams. Nenotikušās balsošanas un tiešraides organizēšana Latvijas TV izmaksājusi 30 tūkstoš latu…
Salīdzinājumā ar to Rīgas domnieku pieredzes brauciens uz Tunisiju dzīvokļu lietās tāds nieks vien ir. Cik vērtīga varēja būt šāda ekskursija, jau iepriekš pārliecināja žurnālista Anša Bogustova telesižets par tunisiešu mājokļiem, kas izgrebti smilšu klintīs… Vai mums klinšu trūkst Lielupes, Gaujas krastos un pat zem Daugavas ūdeņiem!
Var apmaldīties trīs priedēs, kur nu vēl pasaules valstu mudžeklī. Pašlaik situācijai tuvāka būtu maldīšanās trīs Bērziņos, kuri ieņem svarīgus amatus valdībā: premjers, ārlietu un finansu ministrs. Bērziņu fenomens ir tieši proporcionāls šī uzvārda izplatībai Latvijā.
Arī Kalēja mednieks Efraims Zurofs, ieradies Rīgā, bijis nepatīkami pārsteigts, ka viņš iemaldījies viesnīcā Kalēju ielā(!). Liktenim patīk spēlēties pat ar tādu pasaules lāpītāju kā Vīzentāla centra sūtnis Zurofs.
Maldīšanās starp principialitāti un iejūtību aizskanējusi līdz Latvijas Invalīdu biedrībai (LIB), Latvijas Radio un pat līdz Valsts prezidentei, rajona Padomei uzsakot telpas LIB Bauskas nodaļai bez citas platības ierādīšanas. Kurš gan sevi negribētu redzēt valdnieka lomā, bet diez vai kāds ir ilgojies kļūt par invalīdu?
Nedēļas tēma – Latvijas un Igaunijas paslepus vienošanās par energouzņēmumu gaidāmu apvienošanu. Līdz šim atklāti runāja vienīgi par «Latvenergo» privatizāciju, restrukturizāciju un parakstu vākšanu par referendumu pret «Latvenergo» privatizāciju, kas nu ir bezmērķīga, bet Satversmes stiprināta un neatceļama. Kamēr labā roka neņems vērā, ko domā un dara kreisā, nevajadzīga naudas šķiešana turpināsies.
