Izlasīju laikraksta «Bauskas Dzīve» 10. maija numurā rakstu «Reibuma promiles jāpārbauda arī ārstiem» (2. lappuse). Vārdi īstajā vietā.
Izlasīju laikraksta «Bauskas Dzīve» 10. maija numurā rakstu «Reibuma promiles jāpārbauda arī ārstiem» (2. lappuse). Vārdi īstajā vietā. Arī mans mērs ir pilns, jo esmu bijis Bauskas ķirurgu pacients un tagad man vēl krietnu laiku būs jāārstējas.
Traumu guvu 17. martā, nākamajā rītā devos pie ārsta. Roku biju sasitis, delnas virspusē pie pirksta locītavas bija neliela brūcīte. Slimnīcas uzņemšanas nodaļā mani apskatīja dakteris Pilickis, pēc tam ārstēja dakteris Purviņš. Tomēr visilgāk – divas nedēļas – biju Aivara Butuļa pacients. Katru rītu pulksten astoņos man bija jābūt nodaļā uz pārsiešanu, lai sasitumam uzziestu Višņevska ziedi. Man tika izrakstīta arī pamatīga antibiotiku deva, naktīs pat nevarēju gulēt, sirds dauzījās kā negudra, roka sāpēja arvien vairāk, karsa, pulsēja. Tomēr ārsts Butulis katru rītu, plaukstu apskatot, atkārtoja, ka «tur nekā nav».
Pienāca brīdis, kad sapratu – sasistās kreisās rokas pirkstus dūrē vairs nevaru savilkt. Tāds bija ārstēšanas rezultāts. Nejauši uzzināju par kaulu un locītavu iekaisumu ārstēšanu Rīgas 2. slimnīcā. Devos turp, mani ievietoja nodaļā. Tur konstatēja osteomielītu, piebilstot, ka šī kaite ir «ielaista», pirksta locītavu neatgriezeniski bojājusi infekcija. Tāpēc dakteri Rīgā nesolīja, ka roka būs vesela. Kad atgriezos Bauskā, aizgāju pie daktera Butuļa. Viņš man jautāja: «Nu – ko tad labāku tev tie rīdzinieki izdarīja?»
Tālāk dakteris Butulis mani «piespēlēja» dakterim Straumanim, sakot «tur nekā nav», un ieteica pagarināt slimības lapu. Nesen man bija jāveic medicīniskā apskate Iekšlietu ministrijas poliklīnikā Rīgā un jāsaņem komisijas slēdziens. Kreisās rokas pirksti nekustas, un man tika ieteikts ārstēšanos turpināt Traumatoloģijas klīnikā. 15. maijā devos uz kārtējo operāciju rokai, kurā «nekā nav». Braukāšana un ārstēšanās maksā naudu.
Negribu apgalvot, ka visi Bauskas slimnīcas ķirurgi darba laikā ir iereibuši vai paģiraini. Kurš savu darbu veic godam, tas nesvīdīs, lasot šīs rindas. Daudzi slimnieki baidās sacīt patiesību, par ārstu nolaidību mēdz runāt tikai aiz muguras. Pazīstu vairākus cilvēkus, kuri šī iemesla dēļ brauc pie ķirurgiem citās slimnīcās un Rīgā.
Redakcijas piebilde. Jānis Eglītis ir 32 gadus vecs, baušķenieks. Viņš nolēmis vērsties Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā, kas veic veselības aprūpes darba kontroli ārstniecības iestādēs. Pacients uzskata, ka viņam pienākas iztērēto līdzekļu kompensācija par mediķu nolaidības dēļ radītām sekām.
