Vispārizglītojošo internātskolu direktori ir nobažījušies, ka reformas rezultātā, kad internātskolas saimnieciskie izdevumi būs jāsedz pašvaldībām, šīs izglītības iestādes vairs nevarēs pastāvēt.
Vispārizglītojošo internātskolu direktori ir nobažījušies, ka reformas rezultātā, kad internātskolas saimnieciskie izdevumi būs jāsedz pašvaldībām, šīs izglītības iestādes vairs nevarēs pastāvēt.
Tādējādi ievērojami palielinātos sociālā spriedze sabiedrībā – pieaugtu bezdarbs, klaiņojošu bērnu skaits un tamlīdzīgi.
Draud iznīcība
Kā zināms, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir pieņēmusi Vispārējās izglītības pārejas noteikumus. Tajos norādīts, ka no 2001. gada janvāra no valsts budžeta tiks segtas tikai internātskolu audzinātāju algas, bet pārējie izdevumi jāuzņemas pašvaldībām. No valsts budžeta līdzekļiem tiktu maksāti arī bērnu bāreņu uzturēšanas izdevumi, bet sociāli maznodrošināto un nelabvēlīgo ģimeņu bērni, kuri dzīvo internātskolās, būs jāuztur par pašvaldību līdzekļiem.
Iecavas internātpamatskolas direktore Solveiga Zemberga atzīst, ka līdz šim nevienās sarunās nav skarts jautājums par mērķdotācijām, kas šādā gadījumā būtu jāsaņem pašvaldībām minētā uzdevuma veikšanai. Direktore ir pārliecināta, ka jebkurā gadījumā no 2001. gada 1. janvāra jauna finansēšanas kārtība nevarētu tikt ieviesta. «To taču nevar darīt mācību gada vidū,» tā S. Zemberga. Savukārt Mežotnes internātvidusskolas direktors Jānis Ulnicāns ir pārliecināts, – ja tiks realizēta IZM sākotnējā politika internātskolu finansēšanā, šīm skolām draud pilnīga iznīcība.
Apelē pie valstsvīru sirdsapziņas
Šopavasar jau notikušas divas vispārizglītojošo internātskolu direktoru konferences. Pēdējā no tām, 12. maijā Mālpilī, tika pieņemta rezolūcija, prasot valdību saglabāt iepriekšējo internātskolu finansēšanas kārtību, tās uzturot no valsts mērķdotāciju līdzekļiem. Finansējamo audzēkņu sarakstā lūgts iekļaut bērnus, kuri ievietoti internātskolā ar pagasttiesas vai bāriņtiesas lēmumu, – bāreņus, bez vecāku gādības palikušus, maznodrošinātu un nelabvēlīgu ģimeņu bērnus. «No 2001. gada 1. janvāra jāturpina internātskolu uzturēšanas izdevumu finansēšana no valsts budžeta.» Šādu aicinājumu rezolūcijā par izglītības reformu Ministru kabinetam 19. maijā iekļāvis arī Latvijas Pašvaldību savienības 10. kongress, informē LETA. Savukārt nevalstiskā organizācija «Glābiet bērnus» 12. maijā ir nosūtījusi Saeimas priekšsēdētājam un premjeram aicinājumu apturēt pārmaiņas vispārizglītojošo internātskolu finansēšanā. Organizācija norāda, ka internātskolu audzēkņi ir ne tikai bāreņi, bet galvenokārt bērni no sociālā riska ģimenēm, kuriem mājās nepietiek līdzekļu uzturam, apģērbam un mācību līdzekļiem. Tā ziņo LETA. IZM darba grupa līdz 1. jūnijam plāno iesniegt valdībai priekšlikumus par internātskolu turpmāku finansēšanu.
Internāts – ne tikai bāreņiem
Iecavas pagasta sociālās palīdzības centra vadītāja Helga Pīlādze norāda, ka jautājums nav tikai par mazturīgām ģimenēm un bāreņiem. Arī tiem vecākiem, kuri mēro lielus attālumus uz darbavietām vai arī ir pārlieku aizņemti darbā, bērnus labāk laist internātskolā. Tur viņi ir aprūpēti un pieskatīti. Pēdējos gados pieaug pieprasījums pēc internāta. «IZM aizrāda, ka valstī esošajās 17 internātskolās neefektīvi tiek izlietoti līdzekļi. Es domāju, ka Latvijā pagaidām internātskolas ir labākais piemērs, kā izmantot bērnu uzturēšanai un izglītībai valsts piešķirtos līdzekļus,» bilst H. Pīlādze.
Fakti
Bauskas rajonā ir divas vispārizglītojošas internātskolas – Mežotnes internātvidusskola un Iecavas internātpamatskola.
Pašlaik Mežotnes internātskolā mācās 170 bērnu no 31 pašvaldības, Iecavā – 317 (to skaitā 195 internāta audzēkņi). Iecavas internātskolā septiņi bērni ir no citiem rajoniem, pārējie – no Bauskas rajona, galvenokārt no Iecavas pagasta.
Nākamajā mācību gadā audzēkņu skaits Mežotnē tiek prognozēts ap 200. Iecavas internātskolā paredzēts uzņemt apmēram 25 bērnus.
