Kopējā skola un Latvijas brīvības ideja vieno bijušos nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, kuriem liktenis lēmis piedzīvot šo dienu: Zigurds Gobiņš, Edmunds Nerets, Imants Kalniņš, Inta Puriņa (Mārtinsone), Vasilijs Smolijs un Jānis Zemtautis.
Kopējā skola un Latvijas brīvības ideja vieno bijušos nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, kuriem liktenis lēmis piedzīvot šo dienu: Zigurds Gobiņš, Edmunds Nerets, Imants Kalniņš, Inta Puriņa (Mārtinsone), Vasilijs Smolijs un Jānis Zemtautis.
Vakar, 25. maijā, pie Bauskas pamatskolas (pagalma pusē) atklāja piemiņas plāksni nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.
Pirms 50 gadiem 22. jūnijā Bauskas vidusskolas 30. izlaiduma dienā čekisti arestēja septiņus šīs skolas absolventus, kuri bija apvienojušies grupā un devuši zvērestu nepakļauties okupācijas varai un palikt uzticīgiem brīvības idejai. Šo grupu vadīja Arvīds Kļauga. (Toreiz mācības notika Rīgas ielā, t. s. Kļaviņskolā, jo ģimnāzijas ēka, frontei pāri ejot, bija sagrauta.) Pēc nedēļas Rīgā citu pēc cita arestēja piecus studentus, bijušos Bauskas vidusskolas audzēkņus. Studentu nacionālās pretošanās grupu vadīja Gunārs Zemtautis. Jaunieši klausījās ārzemju radio balsis, studēja Latvijas vēsturi, kas atšķīrās no komunistiskās, izplatīja proklamācijas. «Uz spēli likām dārgāko – savu dzīvību,» grāmatā «Uz ežiņas galvu liku» raksta Jānis Zemtautis.
Jaunieši pat nepamanīja, kā nokļuva čekistu izliktajos tīklos. 1951. gada 26. februārī skolēni un studenti stājās Baltijas Kara tribunāla priekšā. Desmit jauniešiem piesprieda 25 gadus Gulagā, grupu vadītājus sodīja ar nāvi.
Vorkutā, Kolimā, Noriļskā, Karagandā, Džezkazganā tiešā un pārnestā nozīmē nosala bijušo vidusskolas audzēkņu jaunība.
Inta Puriņa (Mārtinsone), vienīgā meitene grupā: «Esmu laimīga, ka varēju piedzīvot šo laiku, kad droši varam runāt, atcerēties visu, kā bija. Mēs bijām pārāk naivi, romantiski un arī pārdroši. Mēs pieredzējām, kas notika 1940., 1941. un 1949. gadā un no sirds mīlējām savu Latviju.»
Piemiņas plāksnes pārklāju noņēma pretošanās kustības dalībnieks Zigurds Gobiņš un skolēnu padomes priekšsēdētāja Marta Tihonova. Atklāšanā piedalījās bijušie nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, Bauskas pamatskolas audzēkņi un 1. vidusskolas pārstāvji, politiski represēto kluba «Rēta» dalībnieki, interesenti. Svinīgo brīdi atklāja skolas direktore Izolde Krāģe, piecdesmit gadu seno periodu raksturoja vēsturnieks Raitis Ābelnieks, piemiņas zīmju svarīgumu pamatoja Latvijas Okupācijas muzeja pārstāve Dagnija Staško un pilsētas Domes priekšsēdētāja vietniece Inta Baltgalve, pieredzētā epizodes atcerējās Jānis Zemtautis.
Šī notikuma iniciators bija politiski represēto klubs «Rēta» sadarbībā ar Bauskas pamatskolu. Marmorā iegrebtie vārdi atgādina: «..un paceltas nesām tikai savas sirdis. Šajā skolā mācījās jauniešu nacionālās pretošanās kustības grupa, kas savu jaunību ziedoja cīņai pret komunistu okupācijas varu (1948 – 1950).»