Vecsaulietei RASMAI MALDUTEI dzimšanas diena 28. maijā. Viņas dzīvē esot tikai viens pamatprincips – ticība Dievam, Dabai un Darbam.
Vecsaulietei RASMAI MALDUTEI dzimšanas diena 28. maijā.
Viņas dzīvē esot tikai viens pamatprincips – ticība Dievam, Dabai un Darbam. Rasma ir Vecsaules pagasta kultūras darba organizatore un zemniece vienlaikus.
Svētdienas darbs nenes svētību
Fanātiķu viņas ģimenē neesot, tomēr dzīvot pēc Dieva likumiem cenšoties. Rasma ir luterāne, viņas vīrs Roberts – katolis, svētdienas viņu mājās tiešām tiekot svētītas. Izņēmums tiekot pieļauts tikai tad, ja lietus nāk un siens steigšus kopjams vai graudi kuļami. Taču arī šādās reizēs nācies piedzīvot, ka tieši svētdienā salūst kombains, ķibele gadās graudu vedamai mašīnai, itin kāds sacītu – nu tu dari Dieva noteiktai kārtībai pretī.
Vecsaulē Rasma dzimusi un augusi, te viņas un vīra – Rudzīšu un Maldutu – dzimtu vēsture sniedzoties gadsimtu garumā. Būtu vairāk laika, derētu papētīt ciltskoku, vērtēja Rasma. Pagaidām ar vēsturi aizrāvusies viņas meita Gunita, kura iedziļinājusies Vecsaules baznīcas sendienās. Daļa no meitenes pētījuma bijusi publicēta arī «Bauskas Dzīvē». Šogad Gunita absolvēs Vecsaules pamatskolu un stāsies Bauskas 1. vidusskolā. Meiteni interesējot jurisprudences studijas un advokāta darbs.
Trīs sapņi azotē
«Mācoties pamatskolā, gribēju būt vai nu aktrise, vai izmeklētāja, vai mācītāja,» stāstīja Rasma. Ticības lietas man ir dziļi sirdī un vienmēr interesējušas. Divus gadus katru sestdienu braukāju uz Rīgu, lai Latvijas Universitātē mācītos reliģiju un ētiku. Viss, ko dzirdēju lekcijās, šķiet, uzrunāja tieši mani. Esmu vadījusi svētdienas skolu Vecsaules draudzē un ceru, ka šoruden atsākšu to darīt. Manā dzīvē ir bijuši gadījumi, kad varu liecināt – visu vada augstākais spēks, tam arī uzticos.
Vecsaules luterāņu baznīcā un draudzē notiekošais gadu desmitiem tiešām bijusi Rudzīšu ģimenes sastāvdaļa. Rasmas mamma Aina Rudzīte ir Vecsaules draudzes priekšniece, bet Rasma veic draudzes sekretāres pienākumus. No mazotnes uz dievnamu kopā ar vecmāmiņu un vecākiem ieradusi iet arī Gunita. Rasmas ziņā ir baznīcdārza puķu dobes. Viņai žēl, ka šopavasar sējas darbu steigā šim darbam atlicināts mazāk laika.
Pilsētā dzīvot nespētu
Jau 20 gadu Rasma ir uz skatuves – Vecsaules drāmas kopā viņa ir no pirmās tās dienas. Lomu esot bijis daudz. Katra iespēja doties uz kādu no Rīgas teātriem Rasmai esot svētki. Moderno mākslu gan viņa nespējot saprast, bet klasiskās vērtības atzīstot. Pēc Skaistkalnes vidusskolas absolvēšanas Rasma neklātienē beigusi kultūras darbinieku tehnikumu un ir priecīga, ka var strādāt savā profesijā. Folkloras grupā «Vecsaule» arī viņa dziedājusi un tautiskās dejas dejojusi.
Pilsētā, uz asfalta, bez koku un zāles zaļuma dzīvot gan nespētu, sacīja Rasma. Vai pilsētnieki maz pamana, kā ievas uzzied, kad lakstīgalas sāk dziedāt, kā smaržo zā- le, kā siens? Taču daba mēdz sagādāt zemniekam skarbus pārbaudījumus, kā šopavasar. Ceļmalā dzeltē sala izpostīts graudaugu sējums. Māmuļas dārzu skāris smilšu viesulis, biešu sēklas dīgst kaut kur mežmalā, sausums piebeidzis atlikušos dēstus. Gaušanās nepalīdz, atliek vien sākt darbus no jauna.
