Baušķeniekus patīkami uzjautrina noslēpumainās dzeltenās pēdas Rātslaukumā no Tūrisma informācijas centra pāri Kalna ielai līdz muzeja durvīm. Pēdas ne tikai kaut kur ved, bet arī paliek.
Baušķeniekus patīkami uzjautrina noslēpumainās dzeltenās pēdas Rātslaukumā no Tūrisma informācijas centra pāri Kalna ielai līdz muzeja durvīm. Pēdas ne tikai kaut kur ved, bet arī paliek.
Dānijā autokatastrofā bojā gājis vienīgais, turklāt pāri jūrai atpeldējušais alnis. Palikušas tikai atmiņas. Kad Latvijā apklusīs pēdējais sienāzis, globalizācija būs galā.
Paliekošas zīmes Latvijā atstās biznesa forums, kas Rīgā ilga trīs dienas un jau pasludināts par gada notikumu. Ar Eiropas Attīstības un rekonstrukcijas bankas pilnvarniekiem nekādu misēkļu nav bijis, jo viņus dienu un nakti sargāja viesu daudzumam atbilstīgs policistu skaits. Arī rīdzinieki reiz jutās droši savā pilsētā.
Nedēļas cilvēks negatīvā nozīmē bija Ventspils mērs A. Lembergs. Caurbraucot Rīgai, pa ceļam no Maskavas, Eiropas bagātnieku saietā viņš no tribīnes skaidrojis, cik nedroša ārzemju investoriem esot Latvija. Muļķībai nav noilguma.
Foruma sākumdienā Nacionālā teātra Aktieru zālē izrādīja «Kapteiņu nedēļu» – par pansionātu, vecumu un vientulību. Daiļi sapostā Vecrīga stipri vien kontrastēja ar laika nodriskāto un bezgaisa Aktieru zāli, kas, arī izrādes iespaidā, atgādināja «nacionālo nabagmāju»…
No Kronvalda bulvāra kultūras pēdas ved uz kinoteātri «Rīga», kur notiek Latvijas filmu festivāls. Mārtiņa Zaura veidotais «Lielais Kristaps» gaida uzvarētājus vairākās nominācijās. Kinonedēļā žūrija caurskata divu gadu ražu – 29 filmas. «Baiga vasara»… kas provincē var nosaukt vēl kādu?
Jau trešo gadu notiek centralizēto eksāmenu uzdevumu noplūde, bez pēdām. Šopavasar Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi garantēja pilnīgu slepenību, jo matemātikas uzdevumus zinot tikai trīs. Laikam – es un viņš, un vēl mēnestiņš… «Es» un «viņš» ir nevainīgi, «mēnestiņa» vainu izmeklē īpaša komisija.
Runās un rakstos arī šonedēļ biezi nopēdots ir Okupācijas muzejs. UNESCO iebildusi pret tā nojaukšanu, draudot izslēgt Rīgas vēsturisko centru no Eiropas kultūras objektu saraksta. Patiesi nevajag. Tā arhitektoniskā nozīme, Rīgai attīstoties Eiropas virzienā, pieaug un arvien vairāk atgādina PSRS «tautu cietumu».
Noraidīta Gaismas pils celtniecības finansēšana, paaugstinot maksu par elektroenerģiju. Bet pasaulslavenais arhitekts G. Birkerts turpina saņemt atzinību par mūža veikumu, arī ASV arhitektūras 2000. gada balvu par jaunās Nacionālās bibliotēkas projektu. Kur palikusi sajūsma un solījumi, ka bibliotēkas finansējumam pasaules vārti vaļā?
Sāpīgi bija vērot, kā vēl samērā jauni žurnālisti, arī K. Streips, «Skatā no malas» bez pietātes pret zudušo paaudzi bradāja pa Latvijas vēsturi, apmētājot ar vārdiem 17. jūnija apstiprināšanu par Okupācijas dienu. Jaunībai sēras nepiestāv. Bet vai tāpēc būtu jāatslogo atmiņa?
