Uldis Varnevičs
Bauskas novada domes finanšu komitejā 24. augustā un Bauskas novada domes sēdē 31. augustā deputātiem būs jālemj par līdzfinansējumu Dreņģeru sētas avārijas stāvokļa novēršanai. Kopējās darbu veikšanas izmaksas plānotas 24 176,93 eiro, kur vairāk nekā puse būs atvēlēta no pašvaldības budžeta.
Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, kas notika 16. augustā, un vides un attīstības komitejas sēdē 17. augustā par lēmumprojektu ziņoja attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone.
«Nav noslēpums, kāds ir Dreņģeru sētas bēdīgais stāvoklis. Tā ir viena no senākajām koka ēkām Bauskā. Vērtīgs pilsētbūvniecības piemineklis. Jau pagājušajā gadā startējām Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes konkursā, veica tehnisko apsekošanu, 3D lāzerskenēšanu. Pašvaldībai piešķīra 12 tūkstošus no valsts budžeta. Konservācijas darbi jāpagūst līdz 1. decembrim, veikta iepirkuma procedūra. Kopējās izmaksas 24 176,93 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. 12 176,93 eiro būs jāfinansē no pašvaldības budžeta programmas «Līdzfinansējums Eiropas Savienības un citiem projektiem paredzētajiem līdzekļiem»,» informēja I. Tijone.
Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs deputāts Raitis Ābelnieks atzina, ka ēka ir jāglābj. «Tā tiešām ir viena no senākajām būvēm, iezīmēta 18. gadsimta kartē. Vēl ir pāris koka ēkas vecpilsētā, kas tā laika kartē piefiksētas. Tajā ziņā ļoti vērtīga, un pēdējie gadu desmiti tai nav bijuši labvēlīgi. Visu laiku gājusi postā. Jāmēģina saglābt to, ko var saglābt,» sprieda R. Ābelnieks.
Deputāts Rihards Melgailis interesējās, kas notiks pēc šī pagaidu risinājuma īstenošanas. «Mēs iekonservējam šo ēku. Kas notiks tālāk?» vaicāja arī deputāts Juris Krievs. «Katru gadu ir valsts budžeta līdzekļi, kurus izlieto šādiem objektiem un mērķiem. Sadarbība ar Kultūras mantojuma pārvaldi ir ļoti laba, viņi meklē iespējas, kā varētu virzīties tālāk ar šo objektu. Diemžēl šis piešķīrums ir vienmēr nepietiekams, viņi sadala proporcionāli pieteikumiem un objektiem. Tur nepieciešama kapitāla pārbūve,» atzina I. Tijone.
Deputāti ar savu balsojumu virzīja tālāk lēmumprojektu uz finanšu komitejas un domes sēdi.
Vai tad ēka nav privātīpašums? Ja arī nav šobrīd vairs, tad nesenā pagātnē bija gan. Un kā tad tas bija iespējams, ka īpašnieks to ēku tā nolaida, ka tagad pašvaldībai par to galvassāpes?
Risinājums ir- prieteris Andrejs Mediņš. Vajag viņu piesaistīt. Pārējie savelk ģīmjus gudrās grimasēs un skaisti runā, bet Mediņš ir darītājs. Jā, arī viņa brālis, kam tās dzirnavas.
Pašvaldība varētu ieguldīt pārsimt tūkstošus, atjaunot un atdot kādam bezatlīdzības lietošanā, kā tas jau noticis ar “ģimenes māju” Zaļā ielā 33. Lielisks veids kā tērēt “liekos” pašvaldības līdzekļus. Galvenais to visu pagrūzt zem “sabiedrības interesēm” un viss rullē!
Vai nav vieglāk nojaukt!
Kam pieder īpašums?
Dreņģeru sēta ir vērtība pati par sevi.Ja var izglābt tad vajag glābt.Ja drusciņ naudiņas pietrūkst ,tad bauskenieki verētu samesties.Garām brauc visādi ārzemnieki ,ja nesavedīs kārtībā,ko par mums var padomāt…
Kad vajadzēja un varēja atjaunot, nedarija, tagad, es piekrītu jānojauc. Nekas nav mūžīgs.
Kvēles īpašnieks ir ēkas īpašnieks
Tikai un vienīgi jānojauc,jau sen to vajadzēja,tur taču ir viss pagalam. grausts lieka līdzekļu tērēšana.Lai labāk iegulda līdzekļus ielu salabošanai uz tām akām murgs ne pārvietošanās
Nu forši, ka Kvēles īpašnieks var pierunāt Okmani ieguldīt privātīpašumā Bauskas novada līdzekļus. Jumpravmuižas kapellā arī kaut ko līdzīgu gribēja izdzīt cauri, varbūt izdevās.
Vairs nav Kvēles šefa īpašums, viņš veiksmīgi tika vaļā no šī grausta 🙂
Novads tagad ir īpašnieks. Būs ku investēt 🙂
tā tiešām vēl pēc gadiem varētu pretendēt uz vērtīgākās būves statusu Bauskā, skatoties, cik tajā jau ielikts un cik vēl “ieliks”. Ja jau tā būve tik vērtīga no kultūrvēsturiskā aspekta, tad kādēļ to nedāvināt Brīvdabas muzejam Berģos, vien, tur diez vai ņems pretim, apstrīdot tās vērtīgumu. Ja jau vienu ļoti senu un “vērtīgu” būvi mēs varējām turpat pāri ielai nolīdzināt līdz pamatiem, arī pamatus izrakt un tās vietā “restaurēt” pilnīgi jaunu ēku pēc Bākules projekta, “saglabājot” vien dažus kvadrātmetrus senā mūra no rietumu gala sienas, tad kāpēc domes kungiem neatkārtot jau vienreiz apgūtu mehānismu “naudas apgūšanai’?
Es nesaprotu, vēlēšanas nav aiz kalniem, tas nav nopietni, draugi! Ja nenāks jauni, perspektīvē domājoši cilvēki politikā, tad s…di vagā! Te pierādās, ka cilvēki, kuriem tuvu 60 un pēc 60 jādomā par savu dvēseles tīrību un grēku nožēlošanu, nevis politsko karjeru. Tādiem, jau vienalga, pēc viņiem, kaut ūdens plūdi, daudz nav palicis, kad tad, ja ne tagad, var muļkoties. Jauni cilvēki domā par savu un savu bērnu nākotni un labklājību, veči domā ….ah jā, vai ,vispār ,domā…..? Reanimēt, par milzīgām summām, piedodiet, sapuveni, tai laikā, kad ir daudz nopietnākas lietas, dīvaini, ne tā? Tas grauzts jau sen bojā pilsētas iespaidu, gluži tāpat kā vecais kinoteātris. Tas ir mans subjektīvais viedoklis, neredzu jēgu, bezjēdzīgām darbībām.
Galvenā problēma ar šādiem objektiem un patiesībā arī līdzīgiem – ka valsts sektors objektīvu iemeslu dēļ (iepirkumi) nespēj nodrošināt kaut cik saprātīgas izmaksas – tās sanāk ļoti lielas, ja salīdzina cik tās ir privātajam. Redz privātais var manevrēt, kaut ko no materiāliem pirkt no rokas, kaulēties utt, tāpēc viena un tā paša objekta cena privātajam var sanākt 3 reizes mazāka. Es nedomāju, ka ir prātīgi vispār orientēties uz risinājumu, ka pašvaldība realizē renovāciju vai ko tādu – sanāks neticami dārgi un kāds būs pienesums? Ja ir iespējas kaut kā nododot privātajam ar nosacījumiem par vēsturiskā saglabāšanu, tad tas būtu labākais, bet nu vai kāds to gribētu – tas ir liels jautājums. No trešās puses 18 gs. nav tik ļoti sen lai būtu mega unikums, lai gan nenoliedzami tā ir vēsture un pilsētas vecpilsētai nāktu par labu.
Ja “Rundāles avoti”ir gandrīz miljons būvējot no jauna vecā stilā, tad apmēram līdzīga apjoma ēkas restaurācija maksās virs miljona. Kā tur bija ar pašvaldību referendumiem? Lai Bauskas iedzīvotāji nobalso par viņiem lieka miljona un vairāk izdošanu un pašvaldības nolīgšanu par projekta vadītāju. Sociālais grausts pie sociālo kantora jau ir atbrīvojies no stutēm? To vispirms jāpabeidz , redzēs vai tas grausts nenormāli nesadārdzināsies. Tieksme visu laiku pēc piecu un sešu ciparu būvniecības izskatās ar spēcīgu personīgo ieinteresētību
Šitais “objekts” tiek ”glābts” jau no astoņdesmitajiem gadiem. Glāba komunisti, glābj kapitālisti….. laikam jau gana ienesīga tā ”glābšana”….
Raiti Ābelnieka kungs,vai tad vecākā koka ēka Bauskā nebija pretīm bijušajam maizes veikalam vecpilsētā,kur tagad ēkas vietā stāv tukšs trijstūris,kuru iespējams nopirka un nojauca Kvēles īpašnieks? Deputātu kungi vai iznāk tā,ka vieni iespējami var vienkārši vēsturiskas koka ēkas vienkārši nojaukt,bet cita tāda paša ēka ,,pēkšņi,, top izredzēto sarakstā,kurai vajaga pašvaldības ieguldījumu???
Šīferis arī no 18. gadsimta? Priekš 18. gadsimta dakstiņiem tā sapuvusī būda būs par švaku.Būs “avotu “variants- nojaukšana un jaunas ēkas būvniecība 18. gadsimta stilā. Tikai stilā, jo ne materiāli, ne būvniecības paņēmieni, ne darbarīki nebūs kā 18. gadsimtā. Būs putas, silikons, līmēta koksne, piespiedu žāvēta koksne, ķīmiskas krāsas, apmetumi, špahteles un citas ķimizētas lietas, jumta plēves, santehnika ne 18. gadsinta “klozets”.Kur tad būs tā milzu vērtība? Viss būs autentiski? Nu tad pašvaldību cenās tas būs 2,5 miljoni un 5 gadi restaurācija . Ja līgummsumma ir pārmērīga, tad nav pieklājīgi darbus veikt vienā gadā. Kaut ko arī izraks un atklās, tātad paies nezināms laiks arheoloģijai. Turklāt vizuāli ēka ir pretīga, zema, ar milzu jumtu.
te būtu jājautā, ko kungi domā ar vārdu salikumu “vēsturiskā saglabāšana”? Ko vēl šajā ēkā ir iespējams “vēsturiski saglabāt”, ja sākot jau no pamatiem ir jāveic kapitāla konstrukciju nomaiņa, esošajam pamatu “stāvoklim” nekāda ķīmija vairs nespēj līdzēt, kā arī, kas vēl šajā graustā gadu gaitā vēl nav pārbūvēts vai nomainīts? Ja vēl kāds brusas vai dēļa gals vēl nav galīgi sapuvis vai ķirmju sagrauzts, tad tā piesūcināšana ar mūsdienu ķīmijas sasniegumiem diez vai dēvējama par ēkas “vēsturisko saglabāšanu”, ja gandrīz visa ēka jāatjauno no šodien pieejamajiem materiāliem? Tā būs vien kārtējā acu aizmālēšana neko nezinošiem tūristiem, kārtējā “Cinevillas” tipa būve ļoti lielas naudas “apgūšanai”, radot vien mānīgu iespaidu par ēkas senatnīgumu. Vien, tas pie mums ierasts, ja “īpašiem” cilvēkiem ir iespēja “apgūt” lielu naudu ar šāda veida projektiem, tad kādēļ lai viņi to nedarītu? Vismaz ar “acu aizmālēšanu” mēs varam izrauties no pēdējām vai priekšpēdējām vietām Eiropā un pat Āfrikā….
Zaļās ielas mājas slēptās prihvatizācijas shēma visticamāk būs arī infekcijas slimnīcai. Pēc kāda laika varētu būt vienkārši dzīvokļu māja. Tikai kam māja piederēs un kas to tirgos vai izīrēs? Bauskā laikam ir ieviesies sociālo māju “čiberisms” uz nodokļu maksātāju rēķina.Tīrākais pašvaldības referenduma jautājums būtu gan Zaļās ielas māja, gan infekcijas slimnīca. Domājams, ka tad tauta būtu uzlikusi treknu punktu ” fiksajām idejām”. Tas pats attiecas uz 18. gadsimta svētumu, kurā droši vien ir tuberkulozes un citu 18. gadsimta slimibu baciļi un kuras izvietojums nav pārāk vilinošs prihvatizācijai, bet pašvaldības darbavietu radīšanai der. Tikai kas apmaksā pašvaldību darbavietas? Varbūt tie ir nodokļu maksātāji? Kā deputāti šajā kompānijā ceļ rokas vai spiež pogas? Ir kas parāda vajadzīgo variantu?
Man vislabāk patika tā 3D skenēšana. Vai tik sapuvušam graustam nevajadzētu veikt arī rentgenu, datortomogrāfiju un ultrasonogrāfiju, samaksājot par to no nodokļu maksātāju maciņiem vēl kādus pārsimt eiro?
Sorry, pārsimts tūkstošus.
Kas ir tas dunduks, kas jau gadiem turpina vemt žulti par rātsnama rekonstrukciju. Ar ko šī celtne tev tik ļoti traucē, dīvainīt?
Nu labi. Renovēsim,atjaunosim to Drenģeru sētu, bet- ar kādu mērķi vai tālāk ejošu nodomu- kas tad tur būs pēc tam.Atjauno, lai izmantotu, bet kas tad tur būs paredzēts, kam to sētu izmantos, citādāk gan kāda jēga atjaunot nezin kāpēc. Tāda atjaunojama jau ir lielākā puse vecās Bauskas, bet ko ar to visu pēc tam darīs? Vai kādam ir kaut nekādi plāni, jeb -atjaunosim un tad domāsim ko ar to dārgo ēku darīt
Rātsnama senās sienas fragments ārsienā ir projektētāju, būvuzraugu, celtnieku, pasūtītāja kļūda. Ūdens infiltrācijas vieta ārsienā ir šīs vēsturiskais sienas fragments. Tas pats būs ar to veco sētu. Sāciet tik saglabāt. Ja Bauskā pat uz puķu aplaistīšanu pašvaldību apčakarē, tad būvniecībā tādiem vientiešiem nav ko darīt.
kurš pilnīgi no jauna, sākot jau ar dzelzsbetona pamatiem, uzbūvētas ēkas celtniecību no mūsdienu materiāliem, neievērojot iepriekšējās celtnes būvapjomu, ne arī tās izmērus, sauc par ēkas rekonstrukciju? Jājautā, cik Cinevillā šāda tipa ēkas rekonstruētas? Bet galvenais jautājums, vai jau pēc 50 gadiem šeit sabraukušiem uzbekiem vai turkmēņiem tāda koka būda, kā Drenģeru sēta būs vajadzīga? Ja savā dzimtenē tie koku būvniecībā pielieto ļoti reti, kā arī vismaz no Āfrikas ieradušies “bēgļi” Latvijā nemēdz palikt, tā kā vienīgā cerība uz uzbekiem un turkmēņiem, ja arī tiem šeit nebūs par prastu? Tad priekš kā mēs te pūlāmies, ja jaunatne paceļ cepuri Rietumeiropas virzienā un jau gandrīz katrā ģimenē kāds jaunietis ir emigrējis vai taisās emigrēt, ja mēs tā turpināsim vien ar drenģeru sētām.
Tai stūrī jābūvē bibliotēku ar grāmatām uzbeku valodā par dzimumu maiņas tēmām.
Tu pārmērīji tos rātsnama pamatus vai kā, pārgudreli? Un tavi murgi par uzbekiem un turkmēņiem jau skaidri liecina, ka te darīšana ar smagām mentālām problēmām.
Vai tad rātsnama pamati ir uz ozolkoka pāļiem vai dižiem laukakmeņiem? Par visu veidu ” darbaspēku” un citiem svētiem lozungiem pat valdība pati sevi atlaida. Tātad migrantu briesmas ir reālas un tepat un tikai švilpastes nefiltrē tēmu.Kantoros gan tēmas ir citas, kas ar ko un kā…Jautājums senatnes saglabātājiem. Kāpēc Bauskā vēl nav ieviesta 18. gadsimta kanalizācijas sistēma? Kad jau, tad jau.
Labāk būtu domājuši kā glābs nākošā gada krusas, plūdu, vētru upurus, tai skaitā pašvaldības objektus. Izmest naudu vecam šķūnim…
1. Bauskas pašvaldība nevis mistiskā veidā “pārņēma”, bet nopirka šo būvi no pazīstamā novada uzņēmēja un senu ēku iznīcinātāja ĢK, tā izglābjot viņu no, visticamāk, simtiem tūkstošu lieliem ieguldījumiem šajā aiz tukšas rauselības iegādātajā īpašumā. 2. Mantojuma pārvalde desmitiem gadu nebija darījusi neko, lai būves īpašnieks apturētu tās degradāciju, līdz ar to ir līdzvainīga šī pieminekļa novešanā līdz “pirmsavārijas” (reāli – avārijas) stāvoklim. 3. Tikpat līdzvainīga notikušajā ir pašvaldība, kura tāpat nerealizēja savos saistošajos noteikumos definētās tiesības. 4. Trīs gadu laikā kopš būves pārņemšanas netika veikti pat elementāri pasākumi tās tālākas degradācija novēršanai, piemēram, pāris jumta segumā izslīdējušo šīfera gabalu atlikšana vietā, nemaz nerunājot par speciālistu vairākkārt ieteikto autentisko detaļu demontāžu un tālāku uzglabāšanu drošos apstākļos. 5. 3D skenēšana u.tml. ļoti dārga supertehnoloģiju iesaiste tik degradētas ēkas fiksācijā uzskatāma par nelietderīgu naudas izmētāšanu un šo pakalpojumu sniedzēju lobēšanu. 6. Tikko kā veiktie “glābšanas” pasākumi lielākoties ir jau novēloti, un, māju atjaunojot, tās konstrukcijas tāpat nāksies pilnībā demontēt un lielos apmēros aizstāt ar jaunām. 7. Pēdējie pašvaldības realizētie vēsturisku ēku atjaunošanas precedenti novadā ļauj domāt, ka nākotnē pilnībā sačakarēta tiks arī šī būve, precīzāk, tas, kas no tās ir palicis pāri.