Baušķenieks Krišjānis Krūmiņš 6. jūnijā Latvijas Televīzijā piedalījās diskusijā «Latvija ceļā uz Eiropas Savienību». Tās laikā bija iespēja uzdot jautājumus Vācijas kancleram Gerhardam Šrēderam, kurš apmeklēja Rīgu.
Baušķenieks Krišjānis Krūmiņš 6. jūnijā Latvijas Televīzijā piedalījās diskusijā «Latvija ceļā uz Eiropas Savienību». Tās laikā bija iespēja uzdot jautājumus Vācijas kancleram Gerhardam Šrēderam, kurš apmeklēja Rīgu.
«Mācos Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes 2. kursā, esmu Tautas partijas biedrs,» stāsta K. Krūmiņš. «Piedalīties diskusijā man piedāvāja Universitātes vācu valodas pasniedzēja. Viņa ir no Vācijas. Savukārt pēc tam Vācijas vēstniecībā izvēlējās, kuri tiks aicināti uz televīzijas ierakstu.
Man bija interesanti dzirdēt Vācijas kanclera atbildes. Kā pieredzējis politiķis viņš, protams, uz visiem jautājumiem neatbildēja tieši, bet savu viedokli tomēr pauda. Latvija kā izdevīga biznesa vide ir tīkama ne tikai Vācijai, bet arī citām attīstītām valstīm. Te vēl nav izveidojusies spēcīga konkurence, ir lēts darbaspēks. Ārzemju uzņēmējiem problēmas rada mūsu nesakārtotā likumdošana, nepilnības tiesu sistēmā, kā arī birokrātija un korupcija. Eiropas Savienības (ES) mērķis ir risināt šos jautājumus ar «savas politikas palīdzību», jo tādējādi samazinās risks, investējot Latvijā. Kanclers apgalvoja, ka Vācija vēlas redzēt blakus drošu valsti.
Runājot par lauksaimniecības problēmām, G. Šrēders uzsvēra, ka tā ir arī ES vissāpīgākā tēma, jo arī tur līdzek- ļi zemnieku subsidēšanai ir ierobežoti. Jautājumā par iespēju izveidot kopēju Baltijas jūras valstu reģionu, kanclers uzskata, ka mazām valstīm ir izdevīgi iesaistīties citu valstu apvienībā. Tādējādi tās rastu finansējumu dārgākiem projektiem. Baltijas jūra var nodrošināt dinamisku tirdzniecību un tranzītu starp tās krastos esošām valstīm. Vieglāk risināmas būtu arī ekoloģiskās problēmas.
Pēc diskusijas man par Vācijas kancleru radās pozitīvs iespaids, jo viņš mūs neuztvēra kā mazattīstītas valsts pilsoņus, kuri nespēj tikt galā ar problēmām. Latvija ir valsts, kas spēj progresēt, mums ir daudz zinošu speciālistu. Atšķirība ir vienīgi tā, ka Vācija var finansiāli palīdzēt savas zemes talantīgiem cilvēkiem. G. Šrēders uzsvēra, ka tāds ir arī ES mērķis – palīdzēt tiem, kuri ar zināšanām vēlāk dos labumu valstij. Pašlaik, piemēram, jebkuram Latvijas studentam iespējams mācīties Vācijā, izmantojot šīs valsts valdības atbalstu. Ir tikai jāiztur konkurss.»
Fakti
Gerhards Šrēders dzimis 1944. gada 7. aprīlī Mosenbergā.
1973. gadā iestājies Vācijas Sociāldemokrātiskajā partijā (SPD).
Kopš 1998. gada 27. oktobra – Vācijas Federatīvās Republikas septītais kanclers.
