Vasarsvētki tikai svētdien, bet vasara jau pilnbriedā. Niseloviča (arī Freimaņa) dīķī varžu koris, it kā iesaistījies šīs nedēļas bērnu svētkos, sacentās ar popdziedātājiem pie Padomju nama, bet ūdensrozes – ar pļavu un dārzu puķēm.
Vasarsvētki tikai svētdien, bet vasara jau pilnbriedā. Niseloviča (arī Freimaņa) dīķī varžu koris, it kā iesaistījies šīs nedēļas bērnu svētkos, sacentās ar popdziedātājiem pie Padomju nama, bet ūdensrozes – ar pļavu un dārzu puķēm.
Muzikāla tēma ienākusi arī politikā. Premjers A. Bērziņš, korists ar ievērojamu stāžu, «Latvijas ceļa» kārtējā ārkārtas kongresā licis manīt, ka valdībai jābūt kā labam korim un «meldiņš» būšot jānotur katram, lai kurai partijai tas piederētu. Tas nebūs vis nekāds masu koris, kādu savulaik bija nodibinājis K. Hammers seniors Bauskas 1. vidusskolā.
«Latvijas ceļa» boss A. Panteļējevs brīdināja no pašapmierinātības: izgāšanās pašvaldību vēlēšanās varētu iedragāt partijas prestižu. Un ne tikai. Tas būtu spēcīgs trieciens elitāras grupas interesēs veidotai savienībai, jo aiz partijas pīlāriem, kuri ik vakaru pozē TV objektīviem, ir idejisks vakuums.
Daži A. Bērziņa izteikumi, kuros viņš gan esot paudis savu personisko viedokli, PRET 17. jūnija atceri un PAR nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības patiesībā ir vistīrākā politika – svārstīgi kreisi noskaņotu pilsoņu balsu zvejošana. Ja neķeras zelta zivtiņas, labas arī raudiņas.
Publicistikā parādījies jauns «latvisks» jēdziens – čomošanās. Par tādu kļuvis radu, draugu un veiksmīgi salipinātu partiju biedru (koalīcijā un ārpus tās) sabiezējums valdībā un ierēdniecībā. Čomiskā vienprātībā Saeima apstiprina pašas pieprasītos budžeta miljonus – ar nemainīgu devīzi: šogad vairāk nekā pērn. 2001. gadam jau pieprasīts budžeta palielinājums par pusmiljonu. Katra deputāta galviņai 5000 latu – tāds nieks vien ir.
Čomošanos atgādina arī centralizēto eksāmenu uzdevumu noplūdes un kļūdu (nepareizs tulkojums, attēls bez attēla utt.) izmeklēšana. Galu galā: vainīgo nav, visi savējie. Lai priekšstats par izglītības lietpratējiem būtu pilnīgs, Izglītības satura un eksaminācijas centra direktore R. Andersone radiorunā jauca «ka» un «kad» un darbības vārda «zināt» lietojumu.
Saeimas iekšpagalmā drīz vien būs skatāms t. s. ziemas dārzs ar stikla kupolu, lai deputāti reizi pa reizei varētu paraudzīties debesīs, vai Dieviņš nekrata ar pirkstu. Galvenie kancelejas darboņi aizbraukuši uz Ķīnu, bet palicēji par 43 tūkstošus dārgās būves nepieciešamību atdzied: mēs tiešām nezinām, kāpēc, kāpēc…
Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, ciemodamies Rīgā, sacīja, ka saprotot Baltijas valstu tiekšanos pēc drošības, bet atturīgāk runāja par to vēlmi iestāties NATO. Jau pirms viņa kāds Anglijas diplomāts bija pateicis skaidrāk: ignorēt Krievijas intereses nav Rietumu interesēs. Kopš 1939. gada Rībentropa-Molotova pakta nekas sevišķi nav mainījies. Politikā, kā zināms, ir tikai intereses.
Jūnijā vēl būs notikumi, kad atcerēsimies šonedēļ mūžībā aizgājušā Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, publicista un rakstnieka Miervalda Birzes, vārdus: arī būt latvietim ir darbs…
