Tas nemaz nebija tik sen, kad ielās, stacijās un citās sabiedriskās vietās obligāta piedeva bija skaļruņi.
Tas nemaz nebija tik sen, kad ielās, stacijās un citās sabiedriskās vietās obligāta piedeva bija skaļruņi. Jādomā, lai padomjļaudīm gar ausīm nepaietu kāda svarīga ziņa no PSRS citadeles – Kremļa. Kā par brīnumu, skaļruņu rīboņu noliedza gandrīz vai reizē ar automašīnu pīpināšanu. Pasaule kļuva klusāka.
Diemžēl troksnis atkal nācis modē. Gandrīz nevar nosaukt nevienu veikalu Bauskā, kurus nācies apmeklēt, kur pircēju nesagaidītu uzkrītoša mūzika vai tukša vervelēšana, kas nāk no redzamām un arī dziļāk maskētām skaņu ierīcēm. Visbiežāk iepērkos veikalā «Rātslaukums», jo tur visas preces pārskatāmi izvietotas, pārdevējas laipnas, veiklas un zinošas. Vienīgi skaļi noregulētais radioaparāts (varbūt atskaņotājs) traucē apstāties pie kafijas marku plaukta – troksnis sit pa ausīm. Tad nu šī prece jāmeklē citā tirgotavā, piemēram, pāri ielai «Bauskas piena» veikalā «Bizo», kur, protams, arī spēlē mūzika, tomēr nedaudz klusinātāka.
No paziņām esmu dzirdējusi, ka šāda sērga apstājusi arī veikalus t. s. jaunajā Bauskā un gados vecākiem cilvēkiem esot grūtības pat sarunāties ar pārdevējām un izvēlēties pirkumu. Tad nu jādomā, ka dažs labs peļņas lats jānoraksta uz skaņas rēķina. Ar trokšņošanu izceļas arī ēstuves, kafejnīcas un pat dažas iestādes, pircējus un apmeklētājus atstājot otrā vietā – kā piedevu popmūzikai.
