Baušķenieku ģimenes vakar atvadījās no 2. starptautiskajā bērnu deju festivālā iegūtiem ārzemju draugiem.
Baušķenieku ģimenes vakar atvadījās no 2. starptautiskajā bērnu deju festivālā iegūtiem ārzemju draugiem. Beigušies deju svētki, kas pilsētā ilga no 1. līdz 8. jūnijam. Visus dalībniekus vienkopus varēja redzēt uz skatuves noslēguma koncertā 7. jūnijā.
Izmanto personiskos sakarus
Festivāla iniciators ir Bauskas 1. vidusskolas deju ansambļa «Pērkonītis» vadītājs Dzintars Zeibots. Pirmais mēģinājums aicināt uz Bausku dejotājus no dažādām valstīm notika pērn. Festivālā piedalījās divi ārzemju ansambļi – «Čečinka» no Slovakijas un «Atžaļinas» no Lietuvas. Šogad vēriens bija nesalīdzināmi plašāks – Dzintara Zeibota uzaicinājumam atsaucās trīs deju ansambļi no Ukrainas, pa vienam no Slovakijas, Igaunijas, Krievijas, Lietuvas un Baltkrievijas, kā arī vairākas grupas no Latvijas.
Lietišķus sakarus ar Sanktpēterburgas Petrogradas rajona Bērnu jaunrades nama deju ansambli «Rovesņiki» Bauskas deju skolotājs nodibināja vēl padomju laikā. Ar Ukrainas un Baltkrievijas kolēģiem viņš sadraudzējās šopavasar bērnu deju festivālā Čerkasos (Ukraina), kur piedalījās «Pērkonītis». Personisko attiecību milzīgo lomu starpvalstu sakaru veidošanā atzina arī festivāla viesansambļu mākslinieciskie vadītāji un horeogrāfi, tiekoties ar «Bauskas Dzīvi».
Izcila mākslinieciska kvalitāte
Aptaujāto dalībnieku vidū valdīja pilnīga vienprātība, secinot, ka festivāls ritējis veiksmīgi. Kā svarīgākie ieguvumi tika minēti citas valsts kultūras un tradīciju iepazīšana, iespēja bērniem apmesties baušķenieku ģimenēs un sadraudzēties ar līdzaudžiem. Par vienlīdz svarīgu mazie dejotāji un viņu pedagogi uzskata izdevību vērot un analizēt citu ansambļu uzstāšanos. Mākslinieciskā līmeņa salīdzināšana nebija noteicošā, jo ansambļu statuss un iespējas atšķiras. Deju ansambļi «Serpanok», «Sonečko» un «Žemčužina Krima», kas pārstāvēja Ukrainu, darbojas īpašos mākslu licejos un skolās. Viens no obligātajiem priekšmetiem ir klasiskā horeogrāfija. Katrā ansamblī dejo vairāki simti bērnu, taču ārzemju koncertturnejās un festivālos piedalās tikai izlase. Izpildījuma mākslinieciskās kvalitātes ziņā Ukrainas ansambļi, Sanktpēterburgas «Rovesņiki» un Minskas «Zubrjonok» varētu tikt pielīdzināti Rīgas «Dzintariņam». Parastajās skolās, atšķirībā no Latvijas, deju kopas, kas varētu uzstāties ārpus mācību iestādēm, nedarbojas.
Nosauc laureātus un diplomandus
Bērnu milzīgā interese par tautasdejām un etnogrāfisko tradīciju saglabāšana Latvijā sajūsmināja mūsu pilsētas viesus. «Mēs mīlam Baltiju un priecājamies, ka savas tautas tradīcijas jūs protat kopt un uzturēt,» sacīja ansambļa «Zubrjonok» vadītājs Jefims Gūtmans. Viņam piekrita Svetlana Mola no Sanktpēterburgas: «Vai iespējams ko labāku vēlēties, ja visiem bērniem dota izdevība dejot no mazotnes?»
Festivāla ietvaros notika ansambļu konkurss. Bauskas tautas namā apmēram piecas stundas varēja skatīties krāšņas un daudzveidīgas koncertprogrammas. Tērpi tika mainīti katram numuram, repertuārā bija iekļautas dažādu tautu un estrādes dejas, horeogrāfiskas miniatūras.
Žūrija noteica konkursa laureātus. Par tiem kļuva ansambļi «Sonečko», «Zubrjonok», «Rovesņiki», «Serpanok», «Žemčužina Krima» un «Borinka». Pārējiem piešķirti diplomandu nosaukumi.
