Bunkuri pildās ātri

Labības ražas novākšanas «pīķis» ir sasniegts, un kravas plūst uz graudu pieņemšanas kompleksiem. Ražas vērtējums uz augusta vidu visai iepriecinošs – vismaz ziemas kviešiem tā ir padevusies labāka, nekā tika prognozēts. Sliktāk šajā izaicinošajā gadā klājies rapsim.

Kā «Bauskas Dzīvei» atklāja «LATRAPS» Bauskas graudu pirmapstrādes kompleksa vadītājs Jānis Vaivars, šogad pirmā krava, kas bija ziemas mieži, kompleksā ienāca 13. jūlijā, tomēr tā reāli sezona sākās augusta pirmajā pusē. Kompleksā vienlaikus tiek pieņemtas dažādas kultūras – ziemas rapsis, rapsis, ziemas mieži un kvieši, zirņi, pupas, kā arī gan lopbarības, gan pārtikas produkcija.

«Kulšana Bauskas un arī citos reģionos ir sākusies vēlāk nekā citos gados. Ražība ir labāka, nekā gaidīts, ņemot vērā, cik šis gads lauksaimniekiem bijis smags. Graudi pirmajās aktīvās graudu sezonas dienās ienāca ar lielu mitruma koeficientu, kas lauksaimniekiem nozīmē lielākas kaltēšanas izmaksas. Pašlaik situācija ir normalizējusies,» stāsta J. Vaivars.

Problēmas ar mitrumu, bet graudu tilpummasa laba

Arī LPKS «Saimnieks-V» valdes priekšsēdētāja Mārīte Ķikure apstiprina, ka graudu kompleksa bunkuri šajās nedēļās pildās strauji. Uz augusta vidu bija ievesti jau aptuveni 23 tūkst. tonnu, un daudzums vidēji par 3000 tonnām dienā turpina palielināties.

Lielāka kravu plūsma sākusies ar 20. jūliju, kad tika nodoti rapši, kas pēc ilgstošajām lietavām bija ātrāk nožuvuši. Kviešu pieplūdums sācies līdz ar augustu.

M. Ķikure stāsta, ka «Saimnieks-V» pieņem visu veidu labību, pēc tam nosakot tās kvalitāti. Vērtējot šī gada ražu, viņa atzīst, ka agrās ziemas kviešu šķirnes lietavas tomēr ir vairāk pabojājušas, tās lielākoties varētu aiziet lopbarībai. Taču vēlākās jau ir pārtikas produkcija. «Katrs gads ir atšķirīgs. Šogad uztraucāmies, ka tilpummasa būs zema un tas ietekmēs, kam tālāk graudi derēs – lopbarībai vai pārtikai. Taču, līdzīgi kā, ja pareizi atceros, 2016. gadā, kad arī lielam karstumam sekoja lietus, tilpummasa vēlāko šķirņu ziemas kviešiem ir ļoti laba. Arī raža ziemas kviešiem ir ļoti laba. Zemnieki apliecina, ka nevar ne salīdzināt ar to, kāda bija pagājušajā gadā. Rapsim gan šogad ražība nebija tāda, kā cerēta,» skaidro «Saimnieks-V» valdes priekšsēdētāja. Sākumā graudi piegādāti arī diezgan mitri. Zemniekiem bijis smagi tos nokult, kaltes bijušas pārslogotas. Arī tagad, ja darbi sākti agrāk no rīta, vēlamo 14% vietā mitruma koeficients nereti sasniedz 16, pat 17%. Uz vakarpusi graudi jau esot krietni sausāki (14 – 15%). «Saimnieks-V» graudu kompleksā pašlaik lielākoties ienāk tikai kvieši. Augusta beigās, septembra sākumā sāks kult arī pupas. M. Ķikure atzīst, ka vēl lielāku kultūraugu dažādību pieņemt tagad nevarētu, jo nav tik daudz bunkuru. Viņa prognozē, ka aktīvā sezona turpināsies vēl visu septembri, jo tad graudus sāk ievest arī tie lauksaimnieki, kas tos patlaban uzglabā savās noliktavās.

Kviešu piegādes sākušās arī kombinētās lopbarības ražošanas uzņēmumā «LRS Mūsa», un tās ir tādā pašā apmērā kā citus gadus. Uzņēmuma ražošanas vadītājs Raitis Pavinkšnis pieļauj, ka pašlaik zemnieki aktīvāk iekuļ tieši pārtikas produkciju. Taču ir saimniecības, kuras negrib veikt tālākas piegādes un izvēlas savu ražu nodot uzņēmumam. Salīdzinot ar citiem gadiem, par šī gada ražas kvalitāti nekā slikta nevarot teikt.

Divas trešdaļas Latvijas kviešu aiziet eksportā

Skaidrojot kopējo situāciju graudkopības nozarē, «LATRAPS» graudu tirdzniecības vadītāja Ginta Briede norāda, ka uz 15. augustu Latvijā kopumā varētu būt novākti jau aptuveni 50% no gaidāmās ražas. Viņa arī piebilst, ka gads lauksaimniecības sektorā bijis īpaši izaicinošs ne tikai ražošanas izmaksu pieauguma, bet arī laikapstākļu dēļ: «Šo gadu raksturo teiciens «druvā katra minūte dārga». Tikai ļoti īsus mirkļus ir bijis iespējams ar maksimālo jaudu veikt ražas novākšanas darbus.»

G. Briede uzsver, ka vērojama laba tilpummasa (grauda rupjums, lielums), bet zemāks proteīna un lipekļa saturs. Salīdzot ar iepriekšējo gadu, aptuveni 59% kviešu ir ar salīdzinoši zemāku proteīnu, tāpēc daļa no tiem tiks realizēta lopbarībā. Savukārt rapsim vērojams krietni augstāks eļļas saturs.

«Izaicinājumus rada arī augstais mitruma saturs ienākošajā produkcijā. Attiecīgi tai ir nepieciešama pirmapstrāde – kaltēšana, kas ievērojami pagarina produkcijas pieņemšanas un apstrādes laiku, kā arī rada papildu izmaksas piegādātājiem. Tādējādi veidojas rindas pie pirmapstrādes kompleksiem. Sākoties sausākam periodam, mitruma līmenis ienākošajā produkcijā samazinās, kā arī ievērojami saīsinās pieņemšanas un apstrādes ilgums,» stāsta G. Briede.

Ražas novākšanas «pīķī» gadu no gada visās «LATRAPS» pieņemšanas vietās kopā tiek pieņemtas vidēji 1500 kravas diennaktī.

«Attiecībā uz produkcijas realizāciju,» teic «LATRAPS» graudu tirdzniecības vadītāja, «tendences Latvijā nav būtiski mainījušās, jo gada laikā nav ievērojami palielinājies apjoms, kas tiek pārstrādāts tepat Latvijā citos produktos. Prognozējams, ka aptuveni divas trešdaļas kviešu nonāks eksportā gan tepat Eiropā, gan uz Āfrikas valstīm.»

Iepirkumu cenas palikušas zemajā līmenī

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas biroja augkopības konsultante Ieva Litiņa atklāj, ka iepirkuma cenas biržā, kuras esot sākušas samazināties jau šī gada sākumā, arī pašlaik palikušas zemajā līmenī. Taču esot jāņem vērā, ka kvieši, kuri tagad tiek nodoti, ir iesēti pērn, kad bija ļoti augstas minerālmēslu un arī degvielas cenas. Ja šiem resursiem nebūtu augstā izmaksu lēciena, tad pašreizējās iepirkuma cenas varētu vērtēt kā labas. Lopbarības kviešu cena vidēji ir nedaudz zem 200 eiro par tonnu, vidējas kvalitātes kviešiem – ap 210 eiro. Pērn kviešu cena kulšanas brīdī sasniedza pat 350 eiro par tonnu. LLKC speciāliste arī piebilst, ka ziemāju raža vismaz Zemgalē šogad izskatās labāka nekā pērn, kad daudz nopostīja veldre un kaitēkļi.