«Nekad Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona pēcnācēji nav pulcējušies tik kuplā skaitā kā šodien Rundāles pilī,» izstādes atvēršanas ceremonijā paziņoja princis Ernsts Johans Bīrons.
«Nekad Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona pēcnācēji nav pulcējušies tik kuplā skaitā kā šodien Rundāles pilī,» izstādes atvēršanas ceremonijā paziņoja princis Ernsts Johans Bīrons.
Rundāles pils muzejā 11. jūnijā atklāja vērienīgu ekspozīciju «Kurzeme Eiropā (hercogs Pēteris, Bīronu nams un Kurzemes leģendas)».
Projektu finansējis Latvijas Kultūrkapitāla fonds, izstādes sagatavošanā atbalstu sniegušas vairāku Eiropas valstu vēstniecības, muzeji un privātpersonas. Pētījumos izmantoti mūsu valsts nozīmīgāko bibliotēku, arhīvu un muzeju materiāli.
Rundāles pilī no Vācijas bija ieradies Bīronu dzimtas galva – princis Ernsts Johans Bīrons ar dzīvesbiedri, viņa brālis Mihaēls ar ģimeni, Sagānas hercogiene Violeta (dzimusi Taleirāna), Bīronu pēcnācēji no Čehijas, Polijas, Somijas un citām valstīm. Ceremonijā piedalījās Čehijas Republikas vēstniece Latvijā Jana Bulenova. Viņa mūsu rajonā šogad viesojas jau trešo reizi.
Pils muzeja direktors Imants Lancmanis svētku viesus uzrunāja latviešu, franču un vācu valodā. «Pirms desmit gadiem, atklājot Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona 300 gadu jubilejai veltītu ekspozīciju, es uzdrošinājos apgalvot, ka 2000. gadā mēs visi pulcēsimies jaunā izstādē,» atgādināja direktors. Pēc valsts neatkarības atgūšanas mākslas zinātniekiem kļuvis nesalīdzināmi vieglāk veidot starpvalstu kontaktus. Imants Lancmanis pateicās visiem, kuri atbalstījuši projektu «Kurzeme Eiropā». Direktors minēja Bīronu dzimtas locekļus – princi Ernstu Johanu, Ginteru Briningshausu, Sagānas hercogieni Violetu -, kuri pils muzejam uzdāvinājuši vērtīgus eksponātus un atļāvuši izmantot dzimtas arhīvu.
Vairākus eksponātus muzeja rīcībā nodevusi arī Čehijas Republikas vēstniece Latvijā Jana Bulenova. Jaunieguvumi papildinās materiālu klāstu par Kurzemes hercogistes vēsturi.
Bīronu nama galva – princis Ernsts Johans – atbildes runā sacīja: «Mūsu ģimene apbrīno Imanta Lancmaņa darbu, ko viņš paveicis, meklējot liecības par Bīronu dzimtu visā Eiropā. Nepieciešams izcilu īpašību kopums, lai tādā kvalitātē varētu atjaunot vēstures relikviju – Rundāles pili. Imants Lancmanis vienlaikus ir zinātnieks, mākslinieks un lielisks organizators.» Uzrunas turpinājumā princis analizēja Latvijas un citu Eiropas valstu likteņu dimensijas. Šīs kopsakarības spilgti izpaužas arī jaunajā izstādē, kas atspoguļo veselu laikmetu Kurzemes hercogistes un Eiropas vēsturē.
Pēc ekspozīcijas aplūkošanas viesi pulcējās Baltajā zālē, lai noklausītos Liepājas simfoniskā orķestra koncertu. Diriģents Māris Kupčs stāstīja par sensacionālu atradumu – kādā Liepājas namā līdz pagājušajam gadam neskarti glabājušies Kurzemes hercogistes komponistu nošu pierakstu oriģināli.
Koncertprogrammā bija iekļauti Kurzemes hercogistes komponistu skaņdarbi, kas izraisīja klausītāju ovācijas. Liepājas mūziķu sniegums īpaši sajūsmināja prinča Ernsta Johana dzīvesbiedri Elizabeti.
