Tiem, kas peldēšanās nolūkā vasarā apmeklē dabiskās ūdenstilpes – ezerus, upes, dīķus – noteikti jāpazīst augs, no kura ieteicams turēties pa gabalu.
Tiem, kas peldēšanās nolūkā vasarā apmeklē dabiskās ūdenstilpes – ezerus, upes, dīķus – noteikti jāpazīst augs, no kura ieteicams turēties pa gabalu.
Runa ir par vienu no visindīgākajiem augiem Latvijā – velnarutku. Tas sastopams purvos, grāvjos, purvainās pļavās, ezeru un upju krastos. Auga stumbrs ir 50 līdz 150 centimetru augsts, dobs, apaļš, smalki rievains, augšdaļā zarains. Lapas ir 2 līdz 8 centimetrus garas, 2 līdz 8 milimetrus platas, smalki zobainas, zāles zaļas. Apakšējām lapām ir gari kāti, augšējām kāti ir īsi vai arī lapas «sēž» uz stumbra.
Apakšējā stumbra daļa parasti atrodas ūdenī. Velnarutks zied no jūnija līdz augustam, ziedi čemurā, balti.
Indīgs ir viss augs, īpaši sakneņi un saknes. Sakneņi ir līdz 7 centimetriem diametrā, apaļi, ieapaļi vai olveidīgi. Gandrīz katrs otrais saindēšanās gadījums beidzas ar nāvi. Ja saindēšanās notikusi, lietojami vemšanas līdzekļi, vāja etiķskābe, melna kafija. Jāņem vērā, ka inde iedarbojas ātri – parasti nepilnas stundas laikā.
Aprīļa vidū Limbažu rajonā ar velnarutku smagi saindējās un nomira 1994. gadā dzimis zēns. Viņš kopā ar māsu un brāli, kurus izdevās glābt, upmalā bija atraduši velnarutka sakneņus un tos nogaršojuši.
