Robežzīmi, kas šķir Bauskas un Rīgas rajonu, Upmaļu māju saimniece Mirdza Kalniņa var redzēt pa istabas logu. Viņas īpašums atrodas dziļa meža vidū pie Iecavas–Baložu ceļa.
Robežzīmi, kas šķir Bauskas un Rīgas rajonu, Upmaļu māju saimniece Mirdza Kalniņa var redzēt pa istabas logu. Viņas īpašums atrodas dziļa meža vidū pie Iecavas–Baložu ceļa.
Tuvākie kaimiņi dzīvo četru kilometru attālumā, līdz Iecavai ir apmēram desmit kilometru. Satiksmes autobusi pa šo ceļu nekad nav kursējuši.
Zog cūkas un naktīs uzdzīvo
«Ar vienu kāju esmu Iecavā, ar otru – Olainē,» joko Mirdza. Situācija patiešām šķiet dīvaina, jo mājas reģistrētas Iecavas pagastā, bet zeme pieder Olaines pagastam. «Protams, es labāk gribētu būt tikai un vienīgi iecavniece,» apgalvo «Upmaļu» saimniece. «Kad satieku pagasta priekšnieku Pelsi, arī viņam to pašu saku.»
Apdzīvotajai vietai, kurā atrodas Mirdzas mājas un viņas dē- la īpašums «Mežaplēsāji», kādreiz bijis nosaukums «Klāvi». Pirms kara šeit atradusies mežniecības ēka un saietu nams. Visu izputinājusi okupācijas armija, Zālītes mežos vairāku simtu hektāru platībā ierīkojot kodolraķešu bāzi. No saviem «meža kaimiņiem» Mirdza atvadījusies 1987. gadā.
Tagad viņa šo laiku atceras ar humoru: «Zaglīgi gan tie armijnieki bija. Iedomājieties, vienu dienu man pazuda sivēnmāte. Kā viņi to bija dabūjuši gatavu, nespēju iedomāties. Reiz noķēru vienu zaldātu, kad viņš grasījās nočiept aitu. Virsnieki naktīs šaudījās, medīja un uzdzīvoja. Man ar viņiem vajadzēja sadzīvot pa draugam, jo citādi nevarēja.
Tuvējā mežā atradās ļoti bagātīgs armijas veikals. Arī vietējie tur varēja iepirkties. Tagad jābrauc uz Iecavu. Labi, ka dēlam ir mašīna. Man pieder autovadītājas tiesības, kas iegūtas pirms neatminamiem laikiem. Tas papīrs vairs nekur nav derīgs.»
Uz dārzu dodas ar «peidžeru»
Mirdzas Kalniņas dzimtā vieta ir Mārupes pagasts. Pirms 20 gadiem ģimene pārdevusi savu Mārupes māju un sadalījusi īpašumus. Mirdza nopirkusi «Upmaļus» un jūtas ļoti apmierināta. Meža ieloku viņa uzskata par visbrīnišķīgāko vietu pasaulē, jo šeit var izjust pilnīgu saplūsmi ar dabu. Enerģiskajai saimniecei ārkārtīgi patīk dārza darbi, arī ravēšana. Parasti uz dārzu viņa ņem līdzi miniatūru radiouztvērēju: «Tā es varu noteikt, cik ilgā laikā spēju izravēt vienu vagu. Tas aparāts man vienmēr iekārts aukliņā ap kaklu. Viendien skatos – garām traucas mašīna, ierauga mani un apstājas. Dzirdu, kā viens braucējs saka otram: «Smotri, kakaja baba – s peidžerom!» («Skat, kāda sieva – ar peidžeru!»).
Lai gan Mirdza ir strādājusi bijušā kolhoza «Mārupe» dārzniecībā, zemes kopšanas gudrības galvenokārt tiek gūtas no grāmatām un žurnāliem. Viņa aizraujas ar dažādiem eksperimentiem, piemēram, siltumnīcā audzē melones un arbūzus.
Ievēro amerikāņu ārsta padomus
Mirdzu Kalniņu var uzskatīt par veselīga dzīvesveida paraugu. Vasarā viņa staigā basām kājām un vairākus gadus nodarbojas ar organisma attīrīšanu, dzerot sakņu sulu kokteiļus. «Mana «Bībele» ir amerikāņu ārsta Vokera grāmata «Ārstēšana ar svaigu dārzeņu un augļu sulām»,» atzīst namamāte. Viņa iegādājusies universālu sulu spiedni, lai varētu gatavot arī spinātu, seleriju, ceļmallapu un citu augu sulas. Mirdza pilnīgi piekrīt doktoram Vokeram, ka burkānu sula ir veselības eliksīrs. Katru rītu viņa izdzer apmēram litru vitamīniem bagātā dzēriena.
Par otru rokasgrāmatu Mirdza Kalniņa uzskata izdevumu «Organisma attīrīšana un pareiza ēšana». Toties vakaros «Upmaļu» saimniece lasa apceres par Tibetas lamām.
Fakti
«Bauskas Dzīve» ceļojumā apkārt rajonam šoreiz piestājusi uz Rīgas un Bauskas rajona robežas Zālītē.
