Baušķenieki nereti sakot, ka Code ir tikai tāds Bauskas piedēklis. Draudzības ielas iedzīvotāji reizēm īsti neapjauš, kurā pašvaldībā – pilsētas vai pagasta – viņiem savi darījumi jākārto.
Baušķenieki nereti sakot, ka Code ir tikai tāds Bauskas piedēklis. Draudzības ielas iedzīvotāji reizēm īsti neapjauš, kurā pašvaldībā – pilsētas vai pagasta – viņiem savi darījumi jākārto. Toties pagasta ļaužu teiktajā skan lepnums un pašapzinīgums par savas puses nozīmīgumu, dabas skaistumu un arī ekonomiskajiem panākumiem. Codes ļaudis lepojas ar 1999. gada vasarā oficiāli apstiprinātu pagasta ģerboni, kurā attēlotas trīs zelta kviešu vārpas zaļā laukā. Codiešiem ir pašiem savs ministrs – pagastā 650 hektāru zemes apsaimnieko zemkopības ministrs Atis Slakteris. Te darbojas viena no mazākajām skolām rajonā – Apiņu sākumskolā mācās tikai 40 bērnu. Šeit atrodas stāvākā celtne – aptuveni 100 metru augstais radioreleju stacijas tornis, aug dabas retums – melnā priede.
Te pat gaiss ir savējais
Codes pamatskolas vairāki absolventi katru rudeni turpina mācības Bauskas 1. vidusskolā. Tas ir kā atspēriens tālākam lidojumam augstāko gudrību debesīs. Šogad Bauskas 1. vidusskolu absolvē codiete Krista Brazovska.
«Kad es atbraucu no Rīgas un ienāku Codē, jūtu, te pat gaiss ir savējais,» ar lepnumu saka Krista. Tā laikam var izteikties tikai tas, kuram dzimtā puse ir ļoti mīļa un tuva. Krista Codē uzaugusi, vienmēr bijusi puiku vidū, daudzi koki te ir viņas izkāpelēti. Jauniete visu laiku bijusi pašpārliecināta un sportiska. Savulaik piedalījusies jauno satiksmes inspektoru sacensībās Čehijā.
Bezbēdības Kristai nav trūcis arī jautrās izdarībās vidusskolā. Lieliskajā klases kolektīvā kopā ar audzinātāju Sarmīti Ābelnieci dažādi joki sastrādāti. Kristai pieticis uzņēmības līdzās vidusskolas beigšanai šopavasar nokārtot iestājpārbaudījumus un kļūt vienlaikus par divu augstskolu – Vidzemes augstskolas un Stradiņa Universitātes – potenciālu studenti. Tagad jāizšķiras, kurā no tām apgūt sabiedrisko attiecību zi- nības.
Krista necieš cilvēku neuzņēmību un dīku laika pavadīšanu. Tāpēc ar skumjām viņa atzīst, ka pēdējos gados tik mīļajā Codē «savairojušies» dīkdieņi, sava laika un jaunības nodzērāji.
Apliecinājums Kristas cieņai pret dzimto pusi ir vidusskolā izstrādātais zinātniski pētnieciskais darbs «Arheoloģijas un arhitektūras pieminekļi Codes pagastā». Kaut gan jauniete uzskata, ka, ne jau patriotisku jūtu vadīta, sākusi šo darbu. Bet, vācot materiālus par sava pagasta dabu un vēsturi, bijusi patīkami pārsteigta, cik daudz tajā ir jauku un neparastu nostūrīšu. No jaunatklātā Kristai tīkamākais ir Velna kalns, interesanti bijis izzināt Dreņģeru–Čunkānu senkapu un Codes baznīcas vēsturi. Pētījuma vienu eksemplāru Krista uzdāvinājusi pagasta bibliotēkai.
Ministrs nebaidās no lauku darbiem
Iepriekšējā vakarā no darba pārbraucis ap pusnakti, bet jau no rīta septiņos zemkopības ministrs Atis Slakteris droši ņēma rokās izkapti un nolaida vienu vālu zāles. «Mana lauku darba karjera sākās kolhozu laikos, kad piecas vasaras nostrādāju ar zirga grābekli,» stāsta A. Slakteris. «Esmu zāli pļāvis, izkapti māku kapināt. Tagad gan ilgi šo rīku rokās neesmu ņēmis, ir jāstrādā vairāk ar papīriem. Tomēr darbus cenšos iekārtot tā, lai svētdienās varētu būt kopā ar ģimeni. Kopā ar tēvu, kurš ir īstais zemes darbu pārzinātājs, apbraukājam laukus. Mēs dažreiz esam tādi traki lauksaimnieki, nebaidāmies eksperimentēt un riskēt, bieži vien tas attaisnojas.
Latvijas lauksaimniecībai es saskatu perspektīvu. Lai arī konkurences cīņā vieglāk izturēt tiem, kam ir simtiem hektāru zemes, tomēr sava vieta būs arī mazajām saimniecībām. Panākumus ne vienmēr nosaka apstrādājamo īpašumu platība, bet gan spēja un prasme organizēt darbus. Codes zemniekiem ir izredzes gūt panākumus lauksaimniecībā. Mēs jau tagad dažās jomās esam konkurēt spējīgi, mums ir laba zeme un daudz lielisku tās kopēju.
Kādu laiku jau biju strādājis par ministru. Es zināju, uz ko eju. Tas ir bezgala smags darbs, prasa milzu pūles un paņem visu laiku. Man ir skaidrs, kas jādara. Atliek vien censties ar visu tikt galā. Bez ģimenes atbalsta gan neiztikt. Esmu pateicīgs saviem vecākiem, kuri manai dzīvei ielikuši stabilus pamatus. Es savukārt visvairāk priecājos, ka mani bērni – Tija un Uvis – katru brīvu brīdi labprāt brauc uz mājām. Radīt bērniem mājas apziņu – tā ir ļoti svētīga lieta.»
Gateris nerimst pat naktī
Codes pagastā aktīvu uzņēmējdarbību veic vairāk nekā 25 dažādas saimnieciskās vienības. Starp tām arī zemnieku saimniecība «Vilkāres», kas nodarbojas ar kokapstrādi. Tās īpašnieks Valdis Krafts uzņēmumā radījis vairāk nekā 20 darba vietu. Viņš sācis ar lauksaimniecību, bet tad sapratis, ka šai nozarei Latvijā ir vairāk šķēršļu un izdevumu nekā peļņas. Lai arī Codes pusē nav lielu mežu, uzņēmums bez darba nestāv. Vīri strādā diennakti, kokmateriāli tiek vesti no visas Latvijas. Koksni te zāģē, žāvē, dēļus izmanto galdniecībā, gatavo logus, durvis, mēbeles. Izejmateriālus piegādā arī firmai «Bauskas pakalpojumi». Tur ražotās mēbeles aizceļo uz vairāk nekā 50 valstīm.
Valdis Krafts uzņēmumā sapulcinājis gudrus un zinošus speciālistus. Vīri paši meistaro darbgaldus mēbeļu detaļu gatavošanai. Viņi māk novērst arī tehniskus defektus, kādi intensīvi lietotām iekārtām nereti gadās. Saimnieks atzīst, ka labi ir tepat Latvijā ražoti darbgaldi un iekārtas, piemēram, ar horizontālo lentzāģi meistari spējuši izzāģēt līdz 60 centimetru resnus baļķus. Turklāt tie ir ievērojami lētāki par ārzemju analogiem.
Kvalitāti nodrošina darbinieku profesionalitāte un godaprāts. Labsirdīgi smaidot, V. Krafts par uzņēmuma šefu sauc pieredzējušo ražošanas vadītāju Viktoru Gudaņecu. «Viņš mums te cars un Dievs,» saka V. Krafts. Galdnieka amatu apguvis un to lie- ti izmanto arī Valda znots Armands. Ar četrpusīgo ēveli viņš iemanījies lieliski sagatavot izejmateriālus mēbeļu ražošanai. Savukārt Valda meita veic grāmatvedes un dispečeres pienākumus.
Mēbeļu meistari kokmateriāliem izvirza ļoti augstas prasības, tāpēc dēļi rūpīgi jāžāvē. Kārtīgi izkaltējot, no kubikmetra koksnes var «izspiest» ap 200 kilogramu ūdens. Saražot produkciju ir viena lieta, tā jāmāk arī pārdot. Valdis Krafts uzskata, ka regulāra reklāmas ievietošana vietējā avīzē ir droša garantija klientu piesaistīšanai. Ja katru mēnesi nodokļos tiek maksāti ap divi līdz trīs tūkstoši latu, tad tas liecina, ka uzņēmumā valda kārtība un ražošanas process ir pārdomāts un sakārtots.
Tic sava pagasta nākotnei
Aivars Svarenieks Codes pagasta padomes priekšsēdētāja pienākumus sācis pildīt 27. aprīlī. Dzimis 1964. gadā Aizkraukles rajonā, kopš 1971. gada dzīvo Bauskas pusē.
Rīgas Politehniskajā institūtā ieguvis inženiera celtnieka profesiju, Rīgas Tehniskajā universitātē – ekonomista menedžera specialitāti. No 1991. gada līdz ievēlēšanai par pašvaldības vadītāju pievērsies uzņēmējdarbībai. Ģimenē aug dēls un divas meitas.
«Mans dzīves moto ir: lēnām, bet neatlaidīgi,» apgalvo A. Svarenieks. Lēnu, bet progresīvu viņš redz arī sava pagasta nākotnes perspektīvu. «Nākotnē svarīgi radīt pagastā jaunas darba vietas, attīstīt uzņēmējdarbību ražojošajā, pārstrādes un pakalpojumu jomā. Lai uzņēmēji labāk orientētos pagasta vajadzībās, padomes speciālisti iecerējuši līdz novembrim izstrādāt pagasta attīstības plānu. Lai paātrinātu datu apstrādi, darbs padomē ir datorizēts,» stāsta priekšsēdētājs.
Pašvaldību nākotni A. Svarenieks saskata arī pagastu apvienošanā. Ne piespiedu kārtā, bet pamatojoties uz ekonomiski pierādītiem argumentiem. Mazām pašvaldībām grūti atrisināt komunālās nozares jautājumus. Savukārt, «uzkraujot» šīs problēmas uzņēmējiem, viņi būs ieinteresēti darboties ar lielāku klientu loku. «Bauskas tuvums jāuzskata un arī jāizmanto kā priekšrocība,» secina A. Svarenieks. «Mums jārada tīkama un droša vide, lai cilvēki dzīvotu Codē, bet strādāt viņi varētu arī Bauskā. Daļa viņu nodokļu tāpat nonāktu pagasta budžetā.»
Fakti
Codes pagasta ģerboni zīmējis mākslinieks Vladimirs Ladusāns.
Šī gada sākumā pagastā bija 2865 iedzīvotāji, 614 – līdz darbspējas vecumam, 1658 – darbspējas vecumā un 593 – virs darbspējas vecuma.
Pagasta kopējā zemes platība ir 9532 ha, lauksaimniecībā izmantojamās zemes 6991,3 ha jeb 73 procenti no visas platības.
Meži aizņem 1315 ha.
Pagastā pieejami gandrīz visi pirmās nepieciešamības sociālie pakalpojumi: pamatskola, sākumskola, doktorāts, pasts, pārtikas veikali, bibliotēkas.
