14. jūnijā pie Brīvības pieminekļa Rīgā Valsts prezidente, uzrunājot sapulcējušos, sacīja mums, padomju ideoloģijas iegrožotajiem, nepierasti skarbus un atklātus vārdus – komunistiskā režīma noziegumiem nav un nebūs noilguma mūžīgi mūžos.
Baltija iebridusi sērās. 14. jūnijā pie Brīvības pieminekļa Rīgā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzrunājot sapulcējušos, sacīja mums, padomju ideoloģijas iegrožotajiem, nepierasti skarbus un atklātus vārdus – komunistiskā režīma noziegumiem nav un nebūs noilguma mūžīgi mūžos.
Īstu politisku pirti Krievijai kā PSRS pēctecei «draudzīgā žmiedziena» 60. gadskārtas priekšvakarā sakurinājis Lietuvas Seims. Tas pieņēmis lēmumu – pieprasīt kompensāciju no Krievijas par 50 okupācijas gados nodarīto morālo un materiālo postu. Vienlaikus postkomunistisko un citu zemju pārstāvji no 21 valsts Viļņā sarīkoja starptautisku kongresu komunisma novērtēšanai. Tas jau nosaukts par otru Nirnbergu. Apsūdzība esot tik smaga, ka to varēšot apkopot tikai rudenī. To var uzdrošināties vienīgi Lietuva.
Citā kongresā, ko Rīgā rīkoja Tautas saskaņas partija, J. Jurkāns sacījis patiesus vārdus: mūsu programma ir kā ievārījuma burka ar pelējuma kārtu. Nereti pelējuma garša pārņem saturu līdz burkas dibenam.
Vēl ļaunāk, ja nelabums pārsviežas arī uz citiem podiem. Jurkāna nievājošo attieksmi pret 17. jūnija atzīšanu par Latvijas okupācijas dienu, nosaucot to par nacionālu mazohismu (seksuālu anomāliju), iespaidojusi arī valdību, un tā turēsies no šīs «anomālijas» pa gabalu. Trīs Bērziņi valdībā vēl nenozīmē, ka tā ir tikpat latviska kā populārais uzvārds.
Arī vietējās varas ir solidāras ar «bērziņiem». Taču, lai nākamie vēlētāji neturētu ļaunu prātu, tā solās pildīt valdības lēmumu un raudzīties, lai rīt būtu izlikti karogi sēru noformējumā. Nekādā locījumā netiek pieminēts okupācijas vārds. Laikam no Jurkāna bail – pierakstīs mazohismu…
Savukārt latviešu leģionāri kopā ar domubiedriem bija sanākuši Latviešu biedrības namā, lai aizstāvētu paši sevi un izcīnītu vēl vienu kauju – pret viņu noliedzējiem neatkarīgajā Tēvzemē. Veco vīru gars, tāpat kā Kurzemes cietoksnis Otrajā pasaules karā, paliks neuzvarēts.
Sākusies aģitācijas kampaņa, kuru ar saturu piepilda un apmaksā Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, aicinot iet un parakstīties pret «Latvenergo» privatizāciju jeb par referenduma sarīkošanu šajā jautājumā. «Malka» izvēli emocionāli negatīvi ietekmēja jurkāniešu frakcijas pārstāvja iesaistīšanās kampaņā neskaidrā latviešu valodā. «Vienotāju» darvas karote var samaitāt jebkuru virumu.
Rīgā neatklāja piemiņas ansambli komunistiskā režīma upuriem, kā bija solīts. Mākslas lietpratēji un skulptūru pasūtītāji tās novērtējuši un par labām atzinuši. Pēc fotouzņēmumiem laikrakstos spriežot, skaldītiem un urbtiem bezdvēseles akmens bluķiem nav nekā kopīga ar tautas ciešanām un atmiņām, kas, mākslas darbā pārtapušas, spētu uzrunāt cietušos un nākamās paaudzes. Vai var būt vēl kas pilnīgāks par Brīvības pieminekli? Tas uzjundī dvēseli, mierina un dod cerību. Vai iecerētais akmeņu krāvums ir vispār vajadzīgs?
