Joprojām nemiers darba tirgū Norvēģijā, streiki un to draudi nav beigušies – pašlaik nestrādā bērnudārzu, bērnunamu un specializēto bērnu iestāžu darbinieki.
Joprojām nemiers darba tirgū Norvēģijā, streiki un to draudi nav beigušies – pašlaik nestrādā bērnudārzu, bērnunamu un specializēto bērnu iestāžu darbinieki. Streikam gatavi lielākās vakara avīzes «VG» žurnālisti (radio ziņa).
Pat Latvijas rajonu laikrakstu avīžnieki izjutuši šīs ziemeļvalsts streiku radītos «sastrēgumus». Maija beigās Jūrmalā bija paredzēts seminārs par žurnālistikas un pārvaldes tendencēm vietējās avīzēs, bet lektores, Norvēģijas vietējo laikrakstu galvenās redaktores, nevarēja ierasties, jo viņām bija jāpiedalās sarunās ar tipogrāfiju strādnieku arodbiedrībām, kas tolaik streikoja.
Kopš astoņdesmitajiem gadiem lielākais konflikts
Kā jau ticis informēts, 3. maijā Norvēģijā sākās kopš astoņdesmitajiem gadiem lielākais darba konflikts. Pēc LETA ziņām, streikos izgājuši aptuveni 85 tūkstoši strādnieku, atsakoties piekrist piedāvātajiem atalgojuma noteikumiem. Streika dēļ bija pārtraukts darbs būvobjektos, viesnīcās, kravu pārvadājumos, laikrakstu tipogrāfijās.
Arodbiedrības noraidīja 2000. gada darba samaksas piedāvājumu, kurā bija paredzēts palielināt algas par 3,5 līdz 4 procentiem, un nolēma pieteikt beztermiņa streiku. Vēl viena streikotāju prasība – ātrāk ieviest piekto atvaļinājuma nedēļu valstī.
Futbola čempionāta laikā nav izdevīgi nestrādāt
Nesen Latvijā bija ieradies Ziemeļvalstu žurnālistu centra vadītājs Stens Uve Grundsuns (norvēģis), kurš raksturoja arodbiedrību tradīcijas un Norvēģijas Žurnālistu savienības prasības laikrakstu izdevējiem. Katru otro gadu pavasarī visas arodbiedrības rīkojot sarunas ar darba devējiem, piedāvājot tiem savu prasību kopumu. Ja izdodas lietas atrisināt dialogā, viss kārtībā, ja neizdodas – sākas streiki. Maijā pirmās streikot sākušas lielākās strādnieku arodbiedrības (tostarp arī tipogrāfiju darbinieku, kālab bija traucēta daudzu laikrakstu iznākšana), pēc tam streikoja mazākas arodbiedrības.
«Žurnālistu savienība Norvēģijā prasa autortiesību stingrāku un precīzāku noteikšanu. Žurnālisti visai gudri neko nerunā par lielāku atalgojumu, jo to sabiedrība nesaprastu – kā nekā norvēģu žurnālistu darbs ir labi apmaksāts,» stāsta S. U. Grundsuns. Kā uzsver Ziemeļvalstu žurnālistu centra vadītājs, līdz streikam pagaidām žurnālisti nenonāk. Viņaprāt, avīžniekiem ļoti riskanti neizdot laikrakstus futbola čempionāta laikā, kad pēc ziņām ir vislielākais pieprasījums.
Pestīšanas Armijas kapteine Bauskā, norvēģiete Ruta Hansena, klausījusies Norvēģijas radio, ziņots, ka Žurnālistu savienība vēl risina sarunas ar darba devējiem, bet valsts lielākā vakara avīze «VG» jau otrdien bijusi gatava streikot.
Bezdarba tikpat kā nav
Jūnija sākumā Bauskā bija ieradušies Pestīšanas Armijas skauti no Norvēģijas pilsētiņas Ašimas, kopā ar viņiem te uzturējās Norvēģijas parlamenta (Storting) politiskā padomniece sociālās labklājības jautājumos Mona Enstada. Viņa akcentēja, ka streikotājus pārsvarā neapmierinot pārāk lielā atšķirība atalgojumā starp augstākajiem speciālistiem, augstāka ranga amatpersonām un zemākas kvalifikācijas speciālistiem, strādniekiem. Ārsti Norvēģijā, piemēram, esot ļoti labi atalgoti, saņemot vienu miljonu kronu gadā, bet medmāsām samaksa par darbu ir ļoti zema.
«Norvēģijā vērojama situācija, ka darba sfērās, kur tradicionāli vairāk strādā sievietes, parasti ir zemāks atalgojums. Ārsta profesijā pēdējos divos gados iesaistās aizvien vairāk sieviešu, 58 procenti no medicīnas studentiem valstī ir sievietes, varbūt tad arī ārstiem kritīsies algas…
Norvēģijā bezdarbs ir trīs procenti, mums vajadzīgs darbaspēks. Ja valstī ir augsts bezdarba rādītājs, protams, nevar atļauties streikot, mums tā nav. Parlaments vērīgi seko darba konfliktiem un to attīstībai – ja situācija rada bīstamus apstākļus cilvēku veselībai vai dzīvībai, valsts iejaucas un piedāvā sa- vu risinājumu,» stāsta M. Enstada.
