Kad apiņu vietā pieliek dažādas citas rūgtas zāles vai arī tādas zāles, kas galvu īsā laikā apreibina, tad alus veselību vēl drīzāk postīs.
Kad apiņu vietā pieliek dažādas citas rūgtas zāles vai arī tādas zāles, kas galvu īsā laikā apreibina, tad alus veselību vēl drīzāk postīs.
Alus nav smādējams, kad to dzer ar mēru un ne ikdienas kā kroga brālīši, kas alus pudeles bez skaita rīklē gāž pamīšu ar sīvo, labi izvemjas un tad atkal no jauna gāž, kamēr blašķes un pudeles visas tukšas. Tādi alusmušas ilgi gan nepietiks veseli un savā plītēšanā gan galu dabūs.
Pēc grūtām slimībām dažureiz alus būs ļoti derīgs, kad dakters to dzert vēlēs. Arī ceļa vīram, kad ziemas laikā baļķos un malkā brauc, jeb rudens lietū, slapdraņķī, salā un sniegā cauru dienu darbojušies, pie vakariņām kāda glāze siltalus būs ļoti derīga atspirdzināšana.
Tukliem, asiņu pilniem cilvēkiem ar īsu, treknu kaklu un tādiem, kas maz kustas un maz strādā, alus nedarīs nekādu labumu; asinis paliks vēl biezākas, galvas sāpes un reibuļi celsies un beidzot var ar šlaku savu galu dabūt.
No grāmatas «Jaunais māju dakters», drukāta Jelgavā 1884. gadā
