Virzību uz vietējo pašvaldību reformu, šķiet, nevar mainīt. Vairāk tāpēc, ka reformas gaita «iegrožota» Administratīvi teritoriālās reformas likumā.
Virzību uz vietējo pašvaldību reformu, šķiet, nevar mainīt. Vairāk tāpēc, ka reformas gaita «iegrožota» Administratīvi teritoriālās reformas likumā. Diemžēl par vietējo pašvaldību reformu, kas paredz vairāku pagastu apvienošanu, visbiežāk dzirdēta noraidoša attieksme. Vairākas Bauskas rajona padomes Pašvaldību lietu pārvaldi pārsteigušas ar kūtrumu, apspriežot iespējamos apvienošanās un sadarbības variantus.
Vai reforma veicinās pašvaldību attīstību un iedzīvotāju labklājību? Par to daudzi šaubās. Vairākas pašvaldības tomēr ir uzdrošinājušās pārtapt jaunā veidolā, par to liecina Kandavas un Līvānu novada izveidošana.
Pavisam drīz Cēsu rajonā būs vēl viens – Amatas novads. To apvienojoties nolēmuši veidot Drabešu un Amatas pagasts, cerot, ka agri vai vēlu «kompānijai» pievienosies arī Līgatnes pilsēta un pagasts. Vismaz trīs gadus sprieduši, kā būs pēc tam. Vietējie joko, ka viens no apvienošanās iemesliem ir kopš seniem laikiem kopēja kapsēta. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā abi pagasti bija viena teritorija – Drabešu pašvaldība. Neilgi pirms Jāņiem bija iespēja iepazīties ar topošo novadu Vidzemē.
Drabešu pagastu infrastruktūras, mēroga un budžeta ziņā var salīdzināt ar Vecumniekiem, Amatas pagastu – ar Bārbeles pašvaldību. Apvienojoties tiks izveidots novads – Amata. Pārmaiņu pamatideja: novada pašvaldībai jābūt tik lielai, lai varētu uzturēt spēcīgu administrāciju ar konkrētu nozaru speciālistiem. Tādējādi būs arī iespējams strādāt ar dažādiem projektiem, piesaistot tiem lielākas investīcijas.
Fakts, ka no Drabešu pagastmājas līdz Amatas pagasta padomei jābrauc apmēram deviņi kilometri pa šķembu seguma ceļu, pašvaldības nemulsina. Amatas pagastā arī pēc apvienošanās iedzīvotājiem būs pieejami tie pakalpojumi, ko līdz šim sniedza pagasta padomē. Iecerēts kopīgiem spēkiem «pacelt» Amatas tautas namu, tā nav Drabešu «galā».
Svarīgākais, manuprāt, ir tas, ka Drabešu un Amatas piemērs liek padomāt, kā iespēju reformēties pašvaldības var izmantot savās interesēs, iepriekš visu rūpīgi apsverot, negaidot neizbēgamas direktīvas no augšas. Direktīvas, šķiet, pašvaldības baida visvairāk. Reformas gaitā, nenoliedzami, kādam pašvaldību darbiniekam būs «jākrīt». Aiziet no silta, iesēdēta krēsla, īpaši lauku reģionos, – tas ir smagi. Varbūt arī šis iemesls daudziem liek novadu veidošanas ideju «iebalzamēt» priekšdienām?
Cēsu pusē sastaptie pašvaldību darbinieki un uzņēmēji gan vārdos, gan darbos pārsteidza ar nepieredzētu optimismu un sparu. «Ja gribi te dzīvot un redzēt šeit savus mazbērnus skraidām – ir jārīkojas,» apmēram tāds ir viņu moto. Kādēļ gan arī ne mūspusē?
