Arvien noteiktāk, runājot par sociālo problēmu risinājumiem, ieskanas balsis, kas aizstāv viedokli: izdevīgāka un nozīmīgāka ir profilakse, nevis cīņa ar sekām. Diemžēl diezgan ilgi un prasmīgi esam darījuši un darām tieši pretējo.
Arvien noteiktāk, runājot par sociālo problēmu risinājumiem, ieskanas balsis, kas aizstāv viedokli: izdevīgāka un nozīmīgāka ir profilakse, nevis cīņa ar sekām. Diemžēl diezgan ilgi un prasmīgi esam darījuši un darām tieši pretējo. Tas attiecas arī uz rūpēm par ģimenēm un bērniem. Nav tā, ka valsts par ģimenēm nerūpētos, bet nav arī tā, ka tas tiktu darīts tālredzīgi un aptveroši. Kopš marta, būdama Pašvaldību savienības pārstāve, strādāju starpministriju darba grupā, kas sagatavojusi koncepciju «Valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem». Pašlaik darba grupa strādā ar iespējamā institucionālā modeļa koncepcijas īstenošanu. Tas nozīmē – cik un kādas amatpersonas to darīs, ar ko tās sadarbosies. Darba grupa ieteiks izveidot Ģimenes lietu koordinācijas padomi, kurā iekļautu ministriju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, privātpersonas, mecenātus, ekspertus. Katrā pašvaldībā būtu nepieciešams ģimenes lietu koordinators, kurš neatrastos sociālās palīdzības dienesta pakļautībā, bet kā atsevišķa amatpersona nodarbotos tikai ar ģimeņu problēmām.
Pašlaik ir pašvaldības, kurās jau darbojas dažādi nosauktas nodaļas vai centri, kas palīdz ģimenēm. Jūnijā kopā ar Bauskas pilsētas Domes speciālistu Agri Paozolu bijām uzaicināti uz tikšanos ar Rīgas Domes Kurzemes rajona Sociālās palīdzības dienesta ģimenes atbalsta un krīžu daļas darbiniekiem. Krīžu daļa, kā to saīsināti sauc, darbojas divus gadus. Darbības apjoms – seši darbinieki strādā ar 100000 iedzīvotājiem. Protams, ne visiem ir kopā ar sociālo darbinieku risināmas problēmas, bet darba apjoms ir liels. Darbinieki laika gaitā ir specializējušies noteiktu sociālo slāņu problēmās. Krīžu daļa nenodarbojas ar pabalstu piešķiršanu. Tās uzdevums – individuāla klienta konsultēšana, pašpalīdzības grupu veidošana, psihologa palīdzība, klienta sagatavošana pārmaiņām, kas radušās vai radīsies viņa dzīvē. Rīgas kolēģi labprāt palīdzētu Bauskas pilsētas Sociālās palīdzības dienestam ar praktiskiem padomiem, gatavi dalīties pieredzē. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā paredzama ieinteresēto personu tikšanās mūsu pilsētā.
Kas no tā ir mums Bauskā? Labi priekšnoteikumi. Sociālās palīdzības dienestā ar ģimenēm strādā Irina Gutjare. Sociālās rehabilitācijas jautājumus gatavs risināt Agris Paozols. Viņš šovasar beidzis Sociālo attiecību augstskolu «Attīstība» un bakalaura darbu uzrakstījis par tematu «Sociālo pakalpojumu tīkla stratēģiskā plānošana Bauskas pilsētā». Nākamajā pusgadā Agris Paozols papildinās zināšanas ārzemēs.
Agra Paozola pētījums par sociālo pakalpojumu tīklu ļāvis izdarīt dažus secinājumus. Lai nodrošinātu sociālās palīdzības pakalpojumu tīkla daudzveidību un efektivitāti, nepieciešama daudz ciešāka sadarbība starp valsts, pašvaldību un nevalstiskām organizācijām (tostarp arī kristīgajām draudzēm). Lai sadarbību veicinātu, esam iecerējuši izveidot darba grupu, kura izstrādātu darbības virzienus un kritērijus tās novērtēšanai. Darba grupa pirmoreiz tiksies augustā. Pētījums parādījis arī to, ka «Bauskas Dzīvei» ir ļoti liela nozīme sabiedrības informēšanā par notiekošo pilsētas sociālajā jomā.
