Netālu no Grenctāles robežkontroles punkta trešdien, 5. jūlijā, sākās un vakar līdz pulksten 15.30 turpinājās plaša zemnieku protesta akcija.
Netālu no Grenctāles robežkontroles punkta trešdien, 5. jūlijā, sākās un vakar līdz pulksten 15.30 turpinājās plaša zemnieku protesta akcija.
Nemiernieki pauda neapmierinātību par valsts lauksaimniecības politiku. Līdzīga akcija notika arī Meitenes robežkontroles punktā Jelgavas rajonā.
Vakar Grenctālē ap pulksten 16 vairāku kilometru garumā slēgtajā šosejas A-7 posmā tika atjaunota transporta kustība. Lauksaimniecības tehnika, tās īpašnieki un akcijas dalībnieki devās mājup. Savukārt ap 100 kravas furgonu, kas bija izveidojuši garu rindu, varēja sākt virzīties uz robežas pusi. Nepilnu diennakti bloķētā satiksme radīja daudz neērtību autopārvadātājiem un citiem satiksmes dalībniekiem. Par to viņi bija sašutuši.
Ministru nesaudzē
Streika rīkotāji lēmumu bloķēt satiksmi pieņēma 5. jūlijā pēc divu raundu sarunām ar zemkopības ministru Ati Slakteri. Trešdienas vakarā Grenctālē ieradās ministru prezidents Andris Bērziņš, arī viņam neizdevās panākt, lai zemnieki pārtrauc akciju. Premjers atzina, ka viņam fiziski pietrūkst laika iedziļināties lauksaimniecības problēmās. Bet nesen divās valdības sēdēs katrā pa stundai esot spriests par labības intervences noteikumiem.
Novadnieki zemkopības ministru Ati Slakteri viedokļu apmaiņā nesaudzēja. Viņš godīgi atbildēja: «Es nevaru solīt saldus melus un nevaru runāt valdības vārdā, bet tikai kā zemkopības ministrs.» Diezin vai kāda cita Latvijas amatpersona divus mēnešus ilgajā darbības laikā ir saņēmusi tik daudz «sitienu». Kaut arī vaina tika meklēta valdībā, tomēr pārmetumi bija jāuzklausa zemkopības ministram, kurš 5. jūlijā vienīgais atbrauca tikties ar protesta akcijas dalībniekiem.
Solis ir sperts
Meklējot zemnieku nemieru atrisinājumu, trešdienas vakarā vienojās par sarunu trešo raundu, kas vakar, 6. jūlija rītā, notika Zemkopības ministrijā. Lauku atbalsta rīcības štābs tikās ar zemkopības ministru Ati Slakteri un premjera pilnvarotu pārstāvi ekonomikas ministru Aigaru Kalvīti. Noslēgumā tika parakstīts abu pušu sarunu protokols, kurā fiksēti valdības solījumi. Proti, līdz ar budžeta grozījumiem lauksaimniecības subsīdijām šogad piešķirs vēl 2,4 miljonus latu un šogad zemnieki saņems valsts atbalstu par apsētajiem graudaugu hektāriem. Valsts intervencē labību no 1. augusta iepirks par Ls 64 tonnā, no 1. novembra – par Ls 70. Izstrādās cukura intervences noteikumus, kas stāsies spēkā šoruden. Sagatavos piena intervences noteikumus un sāks izstrādāt lauksaimniecības pašpārvaldes likumu.
Bauskas rajona Lauksaimniecības biedrību apvienības valdes priekšsēdētāja Rudīte Jaunzeme ar šādu protesta akcijas iznākumu nebija apmierināta un noslēguma mītiņā paziņoja, ka atkāpjas no amata. Arī apvienības valdes loceklis Jānis Kirkils publiski atteicās darboties šajā organizācijā.
Lai kā vērtētu zemnieku nemierus, galvenais, ka pēc cīņas ir panākta valdības rakstveida pretimnākšana lauksaimniekiem.
