Patīkamu emociju un jaunības nedēļa. Skolēnu dziesmu un deju svētki lika šaubīties, ka Latvija noveco. Svētku norise ar kulmināciju noslēguma koncertā Mežaparkā cēla augšup pat rūpju nomāktos, arī pie televizoru ekrāniem.
Patīkamu emociju un jaunības nedēļa. Skolēnu dziesmu un deju svētki lika šaubīties, ka Latvija noveco. Svētku norise ar kulmināciju noslēguma koncertā Mežaparkā cēla augšup pat rūpju nomāktos, arī pie televizoru ekrāniem. Četrās koncerta daļās viss bija samērots – nekā par daudz, nekas par ilgu. Katra dubļu pika, ko metīs visgudrie kritiķi, – leks pašiem acīs.
Pēc Ceļu policijas rosības svētku dienās likās, ka dzer tikai sabraukušie rajonu šoferi, narkotikas un alkoholu lieto vienīgi Ārrīgas jaunieši. Citas ziņas gan vēstīja, ka 15. daļa autovadītāju valstī ik dienu pie stūres sēžas ar 0,5 promilēm alkohola asinīs. Samazināt atļauto līdz 0,2 promilēm vai aizliegt braukt alkohola iespaidā pavisam deputātiem neizdevās. Ja jau likumdevējs ir pret, tas nozīmē, ka likumi valstī top vismaz 0,5 promiļu ietekmē.
Rīgas mēram A. Ārgalim šķietot, ka 2001. gada Dziesmu un deju svētkus galvaspilsēta varētu sarīkot bez palīgiem un bez lepna noslēguma banketa, kādu sarūpējuši skolēnu svētku rīkotāji. Šajos svētkos viss labais ticis citiem, sliktais – Rīgai. Par Rīgas varēšanu šaubu nav – pat lielkoncertu varētu aizstāt ar vienu pašu ārzemju solistu.
Pasauli esot pārsteigusi Latvijas diena Hannoverē izstādē «Expo 2000». Ārzemnieku skatījumā mūsu valsts simboli ir: datorizēta folklora, prezidente sieviete un «Prāta vētra». Ne vienmēr tie pirmie ir pirmie.
Koncerti, festivāli un citi tālskanīgi notikumi valstī un ārpus tās netraucēja savākt vajadzīgos parakstus pret «Latvenergo» privatizāciju, turklāt gandrīz trīskārt vairāk kā nepieciešams. Neizpratni izrādījis vienīgi «TB»/LNNK priekšsēdis M. Grīnblats: kāpēc ekonomikas ministrs un premjers nav centušies ar skaidrojumiem ietekmēt parakstu vākšanas rezultātus. Iespējams, ka prognozētā miera šovasar nebūs.
Neizprotamas ir Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēža A. Cimdara aplēses – parakstu datorizēta pārbaude ilgšot sešas nedēļas! Pa šo laiku «privatizētāji» var pagūt «Latvenergo» apvienot ar šādu pašu uzņēmumu Igaunijā un jauno veidojumu reģistrēt, piemēram, Nīderlandē… Ne vienmēr, kas lēni nāk, labi nāk.
Nedēļas vidū sevi darbos pieteica Zemgales zemnieki, aizšķērsojot ceļu mašīnu plūsmai pār Latvijas–Lietuvas robežu. Valdība «saplosīšanai» pasvieda zemkopības ministru A. Slakteri, jo premjers 5. jūliju bija pārsātinājis ar neatliekamiem darbiem. Tikai pašā vakarā radusies situācija piespieda A. Bērziņu ierasties Grenctālē. Taču sarunās kompromiss nav rasts. Valsts prezidentes aicinājums sēsties pie sarunu galda, kad vilks jau aitās, šķiet, ir nedaudz nokavēts.
Zīmīga bija divu nacionālo koku – premjera Andra Bērziņa un Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēža Andra Ozoliņa – tikšanās un pārrunas arī par Latvijas tēlu korupcijas griezumā. Pieskaņots būtu šīs nedēļas citāts no zemnieku nemiernieku runām: «Valdība ir saistīta ar mafiozām struktūrām un tās neļauj mainīt politiku attiecībā pret zemniekiem.»
