Divas ritmiska dzīvesprieka pilnas dienas klausītājiem sniedzis 2. kantrimūzikas festivāls Bauskā.
Divas ritmiska dzīvesprieka pilnas dienas klausītājiem sniedzis 2. kantrimūzikas festivāls Bauskā. Vakara koncerts 8. jūlijā sākās negaidīti svinīgi ar Latvijas un Amerikas valsts himnu atskaņošanu. Dalībvalstu karogi lepni plīvoja virs estrādes.
Lietus mākoņi izklīst
Brīvdabas sarīkojumu izdošanās garantija ir labs laiks. Ieilgušais pēcjāņu lietus sestdien atkāpās. Tāpēc jau pirmajā dienā vien vakara koncertu apmeklējuši ļoti daudz klausītāju no visas Latvijas. Neatturēja pat tas, ka pērn koncertus varēja noklausīties par vienu latu, bet šogad biļetes uz priekšnesumiem vakarā maksāja divus latus.
Grupas izpildīja gan pazīstamus, gan nedzirdētus skaņdarbus. Daudzi no tiem bija klasiskas balādes un roka dziesmas, aranžētas kantristilā. Šādu mūziku spēj baudīt gan mazi bērni, gan cilvēki spēka gados, arī omītes un opīši. Bija manāms, kā skatītāji šim festivālam gatavojušies. Kantrimūzikas garam piemērotos tērpos, apavos un cepurēs bija tērpušās pat ģimenes.
Kantrimūziķi pēc pārliecības
Bausku festivālā pārstāvēja vairākas izpildītāju grupas. Sestdienas vakara koncertā uzstājās «Dakota» – Mārtiņš Ruža, Edvīns Zariņš, Jānis Krieviņš, Gundars Lintiņš un Māris Dinduns. Šādā sastāvā grupa uzstājas trešo reizi.
M. Ruža ir uzņēmējs, E. Zariņš pašlaik tikai muzikants. G. Lintiņš pasniedz stundas bungu spēlē Iecavas mūzikas skolā, pirms tam septiņus gadus spēlējis rokgrupā «Rebel». M. Dinduns veic 7. Saeimas priekšsēdētāja biedra palīga pienākumus, viņš ir arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis un Ziemeļvidzemes kultūras atbalsta fonda priekšsēdētājs. J. Krieviņš par sevi sacīja, ka esot «īsts kovbojs – vienkāršs lauku puisis».
Grupa «Dakota» sākusi darboties 1996. gadā, sastāvs vairākkārt mainījies. Tiek iestudētas gan citu, gan pašu sacerētas dziesmas latviešu un angļu valodā, viņi domā par sava albuma izdošanu. Viena no «Dakotas» iedziedātajām dziesmām «Give me a little hope» jau nākamajā dienā pēc ieraksta nokļuvusi Latvijas Radio 2 kantrimūzikas aptaujas 4. vietā.
Trīs gadus grupa koncertējusi Lietuvā, un tās dalībnieki secinājuši, ka kaimiņvalstī kantrimūzikas dzīve ir daudz attīstītāka, bet Latvijā tikai «sāk burbuļot». «Lietuvā un Igaunijā darbojas Kantrimūzikas asociācija. Tā rūpējas, lai mūziķiem būtu kur ierakstīt dziesmas, uzstāties, un novērtē jau gatavos ierakstus. Latvijā šāda asociācija būtu ļoti nepieciešama. Tas atvieglotu darbu grupu menedžeriem, arī festivālā varētu veikt uzlabojumus,» uzskata E. Zariņš un M. Dinduns.
Neiztikt bez zirga
Grupa «Dakota» piedalījās arī pagājušā gada Kantrimūzikas festivālā. Mūziķi salīdzina, ka iepriekšējā festivālā, kura galvenie organizētāji bijuši vietējie aktīvisti, bijusi lielāka kārtība un konkrētība. «Ja Liepāju uzskata par roka Meku, kāpēc gan Bauska nevarētu kļūt par kantri Meku?» ir pārliecināts E. Zariņš.
Īsts kovbojs nevar iztikt bez zirga. Visi «Dakotas» dalībnieki protot jāt, M. Dinduns, kā īsts govju puisis (angl. – cowboy), pat esot reizes desmit sekmīgi pieņēmis govij teliņus. Bet zirgu pajūgi Pilskalnā parādījās 9. jūlijā, tie vizināja klausītājus.
Baušķenieks E. Zariņš uzskata, ka latvieši pie galda vienmēr dziedājuši kantristila dziesmas, tādēļ šī mūzika esot tautai tuva. Pārējie grupas dalībnieki piebilst, ka kantrimūzika ir viņu sirdslieta, ar to esot kopā jau no «bērna autiņiem». Viņi domā, ka kantrimūzikas klausītāju spektrs ir daudz plašāks nekā citiem mūzikas stiliem, jo pati kantrimūzika var būt visdažādākā rakstura. Pats galvenais – kantrimūzikas klausītājs esot ļoti labsirdīgs.
Skatītāji un klausītāji ir apmierināti
Kur skan dziesma, tur neiztikt arī bez dejas. Kantrimūzika izdejojama īpašiem soļiem. Tā ir – «line dance» – rindu deja, ko uz skatuves izpildīja un arī visiem interesentiem mācīja grupas no Rīgas. Amerikā šādas dejas esot ļoti populāras, to apgūšanai nepieciešama laba ritma izjūta un treniņš. Iespējams, ka domubiedri šādu deju grupu varētu izveidot arī Bauskā un nākamgad uz skatuves kāptu arī vietējie «line dance» izpildītāji.
Sarīkojuma apmeklētāji tika aicināti dejot jau koncerta laikā, taču tā īsti dejotgribētāji uz skatuvi devās tikai grupas «Dakota» uzstāšanās brīdī, tā parādot atbalstu vietējiem izpildītājiem. Ielocījuši kājas, dejotāji nepameta skatuvi visu pārējo koncerta daļu.
Uz festivālu bija ieradušies klausītāji no visām Latvijas malām. Vilnis Lulle, bijušais baušķenieks, kurš pašlaik dzīvo Ogrē, bijis arī uz pirmo Kantrimūzikas festivālu. «Bauskas Dzīvei» viņš sacīja, ka būtu jauki, ja šis sarīkojums kļūtu tradicionāls.
Vietējie ražotāji neesot pieteikušies
Lai gan festivālā drīkstēja tirgot tikai atspirdzinošus dzērienus un alu, nācās redzēt ļoti daudz apreibinājušos jaunus cilvēkus.
Festivāla organizācijas komitejas locekle Sarmīte Rikmane atbildēja uz jautājumu, kāpēc stendos saldējumu, pārtiku, alu un suvenīrus nepiedāvāja tirgotāji no Bauskas rajona. Atklājās, ka neviens mūspuses ražotājs nav izrādījis par to interesi. Toties Pilskalnā varēja sastapt gan rīdziniekus, gan cēsniekus, kuri piedāvāja dažādus labumus.
Pēc neoficiāliem sarīkojuma organizētāju datiem, 2. kantrimūzikas festivālu Bauskā apmeklējuši daudz vairāk klausītāju nekā pagājušajā gadā.
