Esmu nogurusi no strīdiem un kašķēšanās mājās. Uz skolu nav jāiet, ir brīvlaiks. Neesmu aizņemta darbā, jo neko piemērotu neatradu.
«Laimes atslēdziņā» aizsākam jaunu tēmu – «Mamma (tētis, skolotāja, draugi utt.) mani nesaprot». To veidojam pēc lasītāju ierosinājuma.
Esmu nogurusi no strīdiem un kašķēšanās mājās. Uz skolu nav jāiet, ir brīvlaiks. Neesmu aizņemta darbā, jo neko piemērotu neatradu. Varētu atpūsties, taču to neviens neļauj.
Nevaru atrast nevienu, kurš mani uzklausītu, saprastu un palīdzētu. Tāpēc sadomāju uzrakstīt avīzei. Varbūt kāds izlasīs un dos padomu.
Rītos paguļu ilgāk. Reizēm ir iznācis pamosties tad, kad mamma atnāk mājās uzsildīt pusdienām zupu. Atskan bļāviens – cik slinka es esot. Ak, vai!
Tiklīdz apsēžos pie televizora, tā atkal – kāpēc neesot saklājusi gultu, nomazgājusi savu tējas krūzīti, izslaucījusi virtuvi vai iznesusi «miseni». It kā būtu svarīgi, kurā brīdī to daru, ir taču vasara!
Mammai ir dīvaini uzskati, viņai šķiet, ka atpūsties varot ravējot vai ogas lasot. Mani tas nesajūsmina, drīzāk riebjas. Viņa dobēs var tupēt vai katru dienu. Tēvs uz dārzu ir aizdabūjams tikai divreiz gadā – kad kartupeļus stāda un novāc. Pārējā laikā viņš garāžā ņemas ap moci, pīpēdams pļāpā ar kaimiņu večiem, bet viņu neviens netrenkā kā mani.
Mamma uzskata, ka viņai nevajag nagu lakas un matu putu un tāpēc arī man tas neesot nepieciešams. Labi, ka mājās esot ziepes un šampūns. Gribēju aiziet uz kosmētisko kabinetu, bet mamma teica, ka tas pusaudzei neesot nepieciešams. Nauda diskotēkai vai saldējumam arvien jāizlūdzas.
Man ir daži draugi, puiši, kuri piedāvā cigaretes, nopērk aliņu. Ar viņiem man ir, par ko runāties, klausāmies mūziku, reizēm esam kopā līdz rītam. Nedomājiet neko sliktu, neesmu nekāda palaistuve, bet mamma vienalga tam netic. Bijušas reizes, kad viņa mani ir apsaukājusi ne tiem jaukākiem vārdiem. Man viss ir apriebies.
Karīna, 16 gadu veca vidusskolniece
