Rīt, 15. jūlijā, dzimšanas dienu svinēs feldšere un fizikālā terapeite INGRĪDA APAĻAIS. Viņa kopš 1996. gada darbojas privātpraksē, pati savā fizikālās terapijas kabinetā.
Rīt, 15. jūlijā, dzimšanas dienu svinēs feldšere un fizikālā terapeite INGRĪDA APA-ĻAIS.
Viņa kopš 1996. gada darbojas privātpraksē, pati savā fizikālās terapijas kabinetā.
I. Apaļais uzaugusi Gailīšu pagastā un trīs bērnu ģimenē bijusi jaunākā māsiņa diviem brāļiem. Ar vīru Jāni satikusies toreizējās paraugsaimniecības «Bauska» deju kolektīvā. «Atklājās, ka abi bērnībā vienā Mūsas peldvietā esam peldējušies, tikai katrs savā krastā!» atceras I. Apaļais. Arī mājas bijušas tieši pretī viena otrai – Ingrīdai Gailīšos, bet Jānim – Ārcē. Apaļo ģimenē izauguši divi bērni – Edgars un Edīte. Dēls 24 gadu vecumā izveidojis ģimeni, viņam ir zemnieku saimniecība, bet strādā arī algotu darbu. Kopā ar sievu Līgu Edgars darbojas Bauskas Tautas teātra kolektīvā. Divdesmitgadīgā meita Edīte Latvijas Lauksaimniecības universitātē studē būvzinātnes. Arī gaviļnieces vīrs ir būvnieks un firmā «Uzvara» montē plastmasas logus. Viņš iekārtojis sievas privātprakses kabinetu.
Mūzikā iemīlējusies bērnībā
Visspilgtākās bērnu dienu atmiņas mediķei saistās ar sarīkojumiem Pamūšas parkā, kur katru nedēļas nogali skanējusi dzīvā mūzika. Tur gājuši lieli un mazi, meitenīte iemīlējusi mūziku. 20 gadu I. Apaļais dziedājusi Ceraukstes korī, arī ansamblī. Zinājusi vārdus visām vecajām, padomju laikos aizliegtām dziesmām. Pēc kāda feldšeru pieredzes apmaiņas brauciena ārste Inta Ozola pat brīnījusies, kur vienā galvā tik daudz dziesmu! Pašlaik gan Ingrīda korī nedzied, jo neesot kur.
Dzīvodama upes krastā, viņa katru ziemu aktīvi slēpojusi.
Slimniekam – zinu un varu!
Feldšeres diplomu I. Apaļais ieguvusi Rīgas 4. medicīnas skolā, kurā iestājusies pēc vidusskolas absolvēšanas.
Pirmās darba gaitas sāktas 1971. gadā Ceraukstes pagasta ambulancē, kur I. Apaļais strādājusi kopā ar ārstu Viļumu Emolīti. Skolas laikā iegūtā atziņa, ka slimniekam nedrīkst teikt «es nezinu un nevaru», iemācījusi strādāt.
1985. gadā I. Apaļais papildinājusi zināšanas fizioterapeitu kursos, jo Ceraukstē bijusi neizmantota fizikālās terapijas aparatūra, taču nav bijis attiecīgi kvalificēta darbinieka. Toreiz pacientu bijis daudz, jo procedūras bijušas bez maksas. Mediķes pienākumos ietilpusi arī jaundzimušo aprūpe.
Atmodas laikā pagasts vairs nav varējis algot feldšeri un Ingrīda sākusi strādāt fizioterapijas kabinetā Bauskā. Pēc štatu samazināšanas viņa 1995. gadā ieguvusi fizikālā terapeita sertifikātu un 1996. gadā ar ģimenes atbalstu izveidojusi privātpraksi.
Visbiežāk I. Apaļais slimniekiem palīdz osteohondrozes, locītavu deformāciju un iekaisumu gadījumos. Var atrisināt arī ar celulītu saistītas problēmas. «Ziemā pacientu ir daudz vairāk nekā vasarā. Daudz slimnieku, kuriem ārsts ir nozīmējis fizikālo terapiju, nenāk, jo vienas procedūras cena ir 50 – 80 santīmu,» secinājusi feldšere.
Ir vajadzīgs stimuls
Strādājot privātpraksē, I. Apaļais jābūt gan grāmatvedei, gan apkopējai. Par procedūrām saņemtā nauda vispirms jāatrēķina īrei, atlikums ir viņas alga, kas reti pārsniedzot minimālo izpeļņu. Tomēr ir daudz patīkamu izjūtu: «Pacienti, kuriem vienreiz esmu palīdzējusi, nāk vēl un uzmeklē tieši mani. Cenšos sniegt katram optimālu ārstniecības variantu, arī asinsspiedienu mēru. Tagad, kad bērni izauguši, visu laiku varu veltīt darbam.»
Patstāvīga fizikālās terapijas prakse sniegusi kādu vērtīgu atziņu: «Lai sieviete veiktu lielu darbu, viņai nepieciešama veiksme privātajā dzīvē, kāds stimuls, grūdiens. Mani ģimene atbalstīja, tādēļ varēju izveidot savu kabinetu un nepapildināju bezdarbnieku rindas.»
I. Apaļais ir enerģiska un dzīvespriecīga. Kad bērni vēl bijuši mazi, visi kopā ziemā slēpojuši un braukuši uz jūru. Tagad mediķe enerģiju smeļas peldoties.
