Turpinām publikāciju sēriju par ievērojamiem Bauskas rajona iedzīvotājiem – jubilāriem.
Turpinām publikāciju sēriju par ievērojamiem Bauskas rajona iedzīvotājiem – jubilāriem.
Valodnieks un publicists
1865. gada 21. jūlijā Vecumnieku pagastā saimnieka ģimenē pasaulē nācis vēlākais valodnieks un publicists Fricis Garais. Pēc vietējās pagastskolas beigšanas viņš mācījies Jelgavas ģimnāzijā. Studenta gaitās zinātkārais jauneklis nonācis Maskavas Universitātē, kur tika pabeigta filoloģijas fakultāte.
Mūsu novadnieks sācis strādāt Pēterburgā par vācu valodas skolotāju, tad – Jelgavā, laikraksta «Tēvija» redakcijā. Ieņēmis valsts ierēdņa posteni Kurzemes guberņas akcīzes valdē, vēlāk iecelts par nodokļu inspektoru Jaunjelgavas apriņķī. Tādu pašu amatu viņš pildījis arī Vīlandes un Cēsu apriņķos, līdz 1911. gadā atstājis valsts dienestu un pievērsies rakstniecībai.
Pirmā pasaules kara gados F. Garais bijis bēgļu gaitās Latgalē un Tērbatā, strādājis bēgļu apgādāšanas komitejā. 1918. gadā viņš atgriezies dzimtajā pagastā un pievērsies sengrieķu literatūras tulkošanai. Ar mūsu novadnieka pūlēm latviešu lasītājiem kļuvuši pieejami sengrieķu filosofa Platona darbi «Sokrāta aizstāvēšanās runa», «Kritons», «Faidons», «Protagors», kā arī antīkā vēsturnieka Tukidida apjomīgais sacerējums «Peloponesiešu karš» divos sējumos. F. Garais 1930. gadā publicējis arī savu pētījumu «Daži latviešu valodas jautājumi». Viņa mūžs aprāvies 1936. gada 2. jūnijā.
Agronoms
23. jūlijā aprit 100 gadu, kopš dzimis agronoms Kārlis Pelēķis. Viņš nācis pasaulē Īslīces pagasta «Staļģos» lauksaimnieka ģimenē. K. Pelēķa skolas gaitas sākušās Īslīces pagasta skolā, turpinājušās Bauskā apriņķa skolā un ģimnāzijā. Pēc vidējās izglītības iegūšanas viņš mācījies par agronomu Latvijas Universitātē. Līdz 1935. gadam īslīcietis izpildījis Bauskas rajona agronoma pienākumus, vēlāk strādājis par Latvijas Lauksaimniecības kameras Jelgavas novada mazpulku inspektoru. Par viņa likteni pēc Latvijas okupācijas ziņu nav.
Dzelzceļnieks
1875. gada 28. jūlijā pasaulē nācis Andrejs Bilkins. Dienas gaismu ieraudzījis Stelpes pagastā lauksaimnieka ģimenē. Skolas gaitas pavadījis Nīzeres pagasta un Bauskas apriņķa skolā. Apdāvinātais stelpietis vēlāk kā eksterns nokārtojis gala eksāmenus Rīgas pilsētas reālskolā. Viņa tālākais darba mūžs saistījies ar dzelzceļu. A. Bilkins cariskajā Krievijā bijis nodaļas priekšnieks Satiksmes ministrijā Pēterburgā un saņēmis toreiz respektablu apbalvojumu – iecelts goda pilsoņu kārtā (šo titulu tolaik varēja nodot mantojumā pēcnācējiem).
1921. gadā mūsu novadnieks atgriezies Tēvzemē un iestājies dzelzceļu virsvaldes dienestā. Latvijas valstī viņš saņēmis apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu.
Pēc Latvijas okupācijas A. Bilkinu piemeklējis daudzu mū- su valsts patriotu liktenis – 1941. gada 28. janvārī viņš arestēts. Apsūdzībā ierakstīts absurdais, bet tolaik visai izplatītais apmelojums – «ārzemju izlūkdienestu aģents». Ar šādu apsūdzību tolaik pietika, lai cilvēku nogalinātu vai uz mūžu ieslodzītu padomju koncentrācijas nometnēs.
