«Bauskas Dzīve» rīkosies pēc labākajām amerikāņu demokrātijas tradīcijām – rajona Padomes priekšsēdētājs RIHARDS MELGAILIS sniegs pārskatu saviem vēlētājiem par aizrobežas braucieniem.
«Bauskas Dzīve» rīkosies pēc labākajām amerikāņu demokrātijas tradīcijām – rajona Padomes priekšsēdētājs RIHARDS MELGAILIS sniegs pārskatu saviem vēlētājiem par aizrobežas braucieniem, ko viņš tur darījis, kā un kādu naudu tērējis, kāds no tā visa labums būtu mūsu iedzīvotājiem, nodokļu maksātājiem.
Nesen esat atgriezies no darba vizītes Amerikas Savienotajās Valstīs. Nu jums, Melgaiļa kungs, ir labi zināms, kā tur iedzīvotāji uzmana pašvaldību vadītāju un valsts vadītāju katru soli?
– Savienoto Valstu nodokļu sistēma un arī vairāk nekā divsimt gadu demokrātijas pieredze tiešām veicinājusi situāciju, ka pilsētu, reģionu vadītāji jūtas reāli atbildīgi pret tautu. Daļa nodokļu no vietējiem iedzīvotājiem pa tiešo nonāk vietējās pašvaldības rīcībā, un, protams, cilvēki kontrolē, kā viņu naudu vadītāji un algotie menedžeri izlieto. Pašvaldības Savienotajās Valstīs uz vienu iedzīvotāju gadā vidēji tērē 250 dolāru, Latvijā šis skaitlis varētu būt ap 50 latu.
Masačūsetsas štatā, piemēram, iepazinām Šrevsburijas pilsētas pašvaldības pieredzi. Tur darbojas tautas sapulce, kas lemj un kontrolē pilsētai nozīmīgas lietas. Viņi arī izraudzījušies menedžeri savu lēmumu realizēšanai. Tautas sapulce, protams, nav algota, bet menedžera darbs tiek apmaksāts. Ievēroju, ka pašvaldībās tiek strādāts ar lielu entuziasmu un sava veida patriotismu. Pilsētas menedžeris Daniels Morgado, piemēram, teica tā: «Es no bērna kājas nācu mātei līdzi uz tautas sapulcēm, tajās sapulcēs esmu izaudzis. Kad vietējie cilvēki mani no augstskolas pasniedzēja darba aicināja pārnākt strādāt uz savas dzimtās pilsētas pašvaldību, es piekritu. Esmu atbildīgs tautas priekšā, mans galvenais uzdevums – lai viss tiktu darīts pilsētas iedzīvotāju labā.»
Jā, šādus vārdus par iedzīvotājiem no mūsu priekšsēžiem mēs dzirdam tikai pirms vēlēšanām… Un tagad par visu pēc kārtas. Kas organizēja braucienu uz ASV, par kādu naudu? Kādi bija šīs vizītes mērķi?
– Uz ASV devāmies 11 Kurzemes un Zemgales rajonu padomju priekšsēdētāji un vēl divi pārstāvji no sabiedriskās organizācijas «Kurzemes un Zemgales padome». Braucienu organizēja ASV Miera korpuss un ASV vēstniecība, Amerikā mūs oficiāli uzņēma ASV Valsts departaments. Izdevumus sedza amerikāņi.
Ar oficiāliem ceļa vārdiem mūs pavadīja ASV vēstnieks Latvijā Džeimss Hovards Holmss. Gribu mūsu rajona iedzīvotājiem akcentēt kādu daļu viņa teiktā – proti, Dž. H. Holmss mums pateicās, ka esam gatavi apmeklēt viņa valsti. Vai mums bieži ienāk prātā kādam pateikties par Latvijas vai Bauskas apmeklējumu?
Darba vizītes svarīgākais mērķis bija iepazīties ar ASV pašvaldībām, ar to reģionālo plānošanu un attīstību, ar infrastruktūras veidošanu, dabas un vides sakārtošanu. Tā kā mūsu delegācijā bija daudz cilvēku ar lauksaimnieka izglītību, amerikāņi bija parūpējušies arī par iespēju iepazīt viņu lauksaimniecības sistēmu.
Kāds jums iespaids radās, vai zemnieki tur arī spiesti tāpat cīnīties par savu izdzīvošanu kā Latvijā?
– Vašingtonā bijām uz pieņemšanu Federālajā zemkopības ministrijā. No viņu sniegtās informācijas sapratu, ka tur tāpat jāaizsargā iekšējais tirgus. Ja viņiem ir lētāk nopirkt jau gatavu ābolu sulu no Itālijas nekā pašiem uz vietas izaudzēt ābolus, tad viss skaidrs… Tāpat kā Latvijā, arī ASV zemnieki nav bagātākā tautas daļa. Bet zemnieku atbalsts tur notiek ar ļoti izdevīgu kreditēšanas sistēmu, ar iekšējā tirgus aizsardzību (ASV nedrīkst ievest, piemēram, nevienu gramu gaļas), ar subsīdijām. Subsidēšana arī ir stabila, jau daudzu gadu gaitā izveidota sistēma, tur nav tā haosa, drudžainības un neziņas, kas valda pie mums.
Bijām pie kāda fermera, kurš gatavo sierus. Dienā pārstrādā 50 tonnu piena, siers tiek eksportēts, viss kvalitatīvs. Bet ēkas un aprīkojuma iespaids pavisam necils, mūsu Stelpes pienotava izskatās trīskārt labāk. Un tad es sapratu, ka reizumis Eiropas Savienības prasības ir pārspīlētas. Produkta kvalitāte un garša taču nav atkarīga no tā, vai grīdu klāj flīzes vai linolejs. Amerikā tas labi redzams – gūt maksimālus panākumus ar saprātīgu līdzekļu tēriņu.
Sapratu, ka bagātajās Savienotajās Valstīs arī ir īpaši atbalstāmie reģioni?
– Pašlaik ASV ir viens šāds reģions – Apalaču kalnu teritorija, kas ietver pilnībā 12 štatu un arī kādas daļas no citām pavalstīm. Taču amerikāņi izstrādā vēl projektus, lai šādu statusu piešķirtu arī Aļaskai un teritorijai ap Misisipi upi.
Bijām Apalaču reģionālajā komisijā, kas strādā Vašingtonā, devāmies arī uz Bufalo, uz Vočesteru pie Bostonas, kas atrodas atbalstāmajā reģionā.
Vietējām pašvaldībām jāizstrādā projekti, kas pierāda federālās valdības atbalsta un līdzekļu piesaistes nepieciešamību šīm teritorijām. Noteikti jāatbilst trim pamatprincipiem, lai ASV reģions būtu īpaši atbalstāms: 1) ja maznodrošinātās ģimenes tur ir 150 procentu no vidējā rādītāja valstī; 2) ja bezdarba līmenis ir 150 procentu no vidējā rādītāja valstī; 3) ja šo teritoriju masveidā sāk pamest iedzīvotāji. Apalači ir kalnaina vieta, akmeņogļu ieguves rezultātā tikusi ļoti piesārņota, pēc iegulu izbeigšanās daudzviet cilvēkiem vairs nebija darba.
Tagad ar valdības atbalstu tur sakārtota infrastruktūra, izbūvēti ceļi, atbalstītas skolas, veselības aprūpes sistēma, daudz līdzekļu izlietots darbaspēka pārapmācīšanai un jaunu darba vietu radīšanai. Galvenais ir veidot šo vidi uzņēmējiem un iedzīvotājiem pievilcīgu. Redzējām, kādi grandiozi darbi veikti, lai attīrītu agrāk piesārņotās upes, lai pamestās raktuves sakārtotu.
Brauciena rezumējums?
– Šādi braucieni liek novērtēt un pārvērtēt pašam sevi, savu pagastu, rajonu un valsti. Ļoti asi iezīmējas mūsu vājās vietas un arī mūsu stiprums. Es nevaru teikt, ka mums nekā nav un mēs nekā nedarām. Tikai žēl, ka Latvijā nav jūtams iedzīvotāju, tautas spēks, kā tas ir Amerikā.
Ļoti daudz reālu lietu guvu tieši teritoriālās attīstības plānošanā. Tomēr… ko plānot, ja te valda nepārtrauktā neziņa. ASV savukārt jūtama drošība un stabilitāte. Latvijā jau gadiem dzīvojam ar «kofera sindromu». Tomēr, lai noslēgums nebūtu tik pesimistisks, – esmu iedrošināts vismaz noteiktāk strādāt, lai parādītu pašiem un citiem pēc iespējas pievilcīgā gaismā to, kas mums ir. Profesionālāk jādarbojas tūrisma informācijas un reklāmas jomā.
fakti
Maznodrošināta ģimene Amerikas Savienotajās Valstīs:
ja tajā ir abi vecāki un divi bērni un viņu kopējie gada ienākumi ir mazāki par 12 tūkstošiem dolāru.
