Bauskas aizstāvēšanas kauju 56. gadadienu 29. jūlijā plkst. 13 atcerēsies Jumpravmuižas parkā – vietā, kur 1944. gadā atradās bataljona komandpunkts.
Bauskas aizstāvēšanas kauju 56. gadadienu 29. jūlijā plkst. 13 atcerēsies Jumpravmuižas parkā – vietā, kur 1944. gadā atradās bataljona komandpunkts.
Mācītājs Kārlis Zuika iesvētīs piemiņas akmens atjaunoto uzrakstu. Tas tika uzstādīts 1990. gadā, bet šogad ļaundari noplēsuši bronzas burtus. Piedalīsies Latvijas Nacionālie karavīri, aizsargi, Daugavas Vanagi, represētie. Spēlēs Aizsargu pūtēju orķestris no Rīgas. Aicināts arī Zemessardzes 53. Bauskas bataljons un jaunsargi.
No Zilupes līdz Elbai
1944. gada vasarā Baltijas tautas nezināja, ka ir pārdotas. Jūlijā 15. un 19. divīzija izmisīgi varonīgās cīņās pie Opočkas, Veļikajas upes krastos, nodarot ienaidniekam zaudējumus, tomēr bija spiestas atkāpties. Latvijā smagas cīņas Zilupes krastos izturēja kaujas grupa, aizturot krievu divīzijas. Tapa jauns formējums mūsu novadnieka Viļa Januma vadībā. Kopā ar saviem karavīriem pulkvedis Janums nepilnos desmit mēnešos no Zilupes nonāca līdz Elbas upei Vācijā.
Veido brīvprātīgo bataljonu
Boļševiku ofensīva sekmēja mūsu kādreizējo sabiedroto rietumvalstu palīdzību ne tikai ar tankiem, lidmašīnām, apaviem un pārtiku. 22. jūlijā krita Panevēža, 27. jūlijā kaujas jau notika pie Šauļiem. 28. jūlijā cīņas sākās Jelgavā, kur varonību parādīja latviešu leģiona veselības rotas. Neatkarīgās Latvijas armijas virsnieks Bauskas apriņķa priekšnieks majors Jānis Uļuks 24 stundās izveidoja Bauskas brīvprātīgo bataljonu. Tā rindās stājās aizsargi, policijas darbinieki, ierēdņi, zemnieki, strādnieki un skolu jaunatne. Daudzi bija jāatraida, jo trūka ieroču, ar ko vīrus apbruņot. Pats biju tam liecinieks.
Vēlas mirt nelokāmi
1944. gada 28. jūlija pēcpusdienā saņēmu pavēli aizvest bataljonu uz Lielupes krastu pretī Saulainei un Ziedoņiem. Bataljona štābs un vadības grupa izvietojās Jumpravmuižas parkā. Iestājoties tumsai, bataljons ieņēma aizstāvēšanās pozīcijas no Vimbu kroga līdz Mežotnes ķieģeļu ceplim, apmēram piecu kilometru garumā. Bataljons bija apbruņots ar dažādu sistēmu kājnieku vieglajiem ieročiem. Vīri bija gatavi cīnīties – labāk stāvus mirt nekā uz ceļiem dzīvot. 1. augustā bataljons tika pārcelts aizstāvēt Bausku. Cīņas ilga 48 dienas un pārvilka svītru boļševiku nodomam, ieņemot Rīgu, norobežot vācu 18. armiju, latviešu leģiona 15. un 19. divīziju, kā arī bēgļus no Latgales un Vidzemes.
Aizritējuši 56 gadi. Bauskas brīvprātīgo bataljona vīri, kuri neatdeva dzīvību, aizstāvot Bausku un vēlāk leģiona rindās Kurzemes cietoksnī, pēc kara tika izkaisīti plašajā pasaulē. Cik zinu, dzīvi vairs esam tikai četri: kaprālis Ernests Krastiņš, sanitāre Herta Dikmane-Lopatina Bauskā, sanitārs Voldemārs Bertulis, kurš dzīvo Zviedrijā, un šī raksta autors.
