Turpinām iztirzāt tēmu par nesaskaņām. Uz Karīnas vēstuli «Mamma mani nesaprot…» (publicēta 14. jūlija numurā, 8. lappusē), kurā viņa redakcijai rakstījusi par strīdiem ar mammu, atsaucas daudz lasītāju.
Turpinām iztirzāt tēmu par nesaskaņām. Uz Karīnas vēstuli «Mamma mani nesaprot…» (publicēta 14. jūlija numurā, 8. lappusē), kurā viņa redakcijai rakstījusi par strīdiem ar mammu, atsaucas daudz lasītāju.
Mīļā Karīna! Izlasot Tavu vēstuli avīzē, atcerējos sevi pirms pieciem gadiem. Kad man bija 16 gadu, biju tāda pati palaidne. Diemžēl padoma pietrūka, un savu dzīvi pasteidzos pamatīgi samežģīt.
Vecākiem piedzimu vēlu. Mamma bija šķīrusies no pirmā vīra, pusbrālis ir krietni vecāks, viņam jau ir ģimene un bērni. Kad man bija 13 gadu, pēkšņi nomira tētis un, palikusi viena, mamma ļoti pieķērās man. Tiku visādi uzmanīta, kontrolēta, dricelēta. Tas man apnika. Sāku, mammai spītējot, darīt muļķības, uzvedos apmēram kā Tu, Karīna. Puišu barā jutos labi, bet mamma piepeši šķita veca un dumja, viņas prasības un padomi – stulbi un apnicīgi.
Nebiju slikta skolniece, bet vidusskolas pēdējā klasē pametu skolu, aizgāju dzīvot pie drauga. Tiklīdz palika 18 gadu, apprecējos. Tikai tagad saprotu, cik ļoti sāpināju mammu. Biju rupja pret viņu, neiecietīga, pat ļauna. Nespēdama to pārciest, viņa mainīja dzīvokli un pārcēlās uz Kurzemi, tuvāk dēla ģimenei.
Kā es tagad gribētu savai mammītei atvainoties, pieglausties, lūgt, lai viņa mani samīļo, pažēlo kā mazotnē! Taču tas nav iespējams. Pirms gada mamma nomira, mēs tā arī nepaguvām izrunāties. Vienīgi mazdēlam viņa uzadījusi piecus pārus jauku zeķīšu. Tik bieži es tagad domās viņai lūdzu padomu, bet atbildi nevaru saņemt.
Pašlaik viena audzinu divus gadus vecu dēlēnu, vīrs dzīvo ar citu sievieti, dzer, ir bez darba un par bērnu neliekas ne zinis. Nesatiekos arī ar bijušajiem draugiem, jo man ir savas rūpes, viņiem citas. Strādāju dažādus darbus, klājas grūti, neesmu beigusi vidusskolu. Mana klase rīkoja salidojumu, uz to es neaizgāju. Kādreizējās draudzenes drīz beigs studēt, bet ko es stāstīšu?
Starp citu, Karīna, televizoru tagad skatos pavisam maz, man ir melnbaltais, to pusbrālis atveda, kad māmiņa nomira. Viņš man atdeva arī dažas lietotas mēbeles un daudz mammas pirktu grāmatu. Smēķēt esmu atmetusi, jo labāk par to naudu nopērku kādu auglīti bērnam. Arī slinkot nav laika, jo jāizmanto katra iespēja nopelnīt.
Gribu Tev, Karīna, ieteikt – nesabojā attiecības ar vecākiem! Zinu, ka mammīte būtu mani visādi atbalstījusi, bet es biju tik dumja un nejauka. Par to tagad «maksāju» katru dienu. Dzīve ir diezgan skarba, tici man, lūdzu!
LAURA (vārds mainīts)
