Sviteniete DAINA JURĒVICA vērtē, ka 2000. gads viņas ģimenei līdz šim ir bijis ļoti veiksmīgs. Varbūt tas par godu apaļajai gadskārtai, ko viņa svin 30. jūlijā.
Sviteniete DAINA JURĒVICA vērtē, ka 2000. gads viņas ģimenei līdz šim ir bijis ļoti veiksmīgs. Varbūt tas par godu apaļajai gadskārtai, ko viņa svin 30. jūlijā.
Cīruļa dabai radinieki
Jurēvicu ģimene – Daina, Māris, meita Dana un dēls Dins – dzīvo pašu celtajos «Cīruļos». Saimniecība un sadzīve balstās uz «trim vaļiem» – govīm, bitēm un zemenēm, stāstīja Daina.
Ar zemenēm šogad tiešām paveicies – maija salnas neesot skārušas viņu pushektāru lielo stādījumu un raža bijusi varena. Izdevies arī labi to iztirgot, vajadzējis tikai ievietot sludinājumu «Bauskas Dzīvē» un pircēji piebraukuši paši.
Dēls māmiņai uzdāvina stropu
Īstu enerģijas lādiņu Dainai esot devuši Bauskas lauksaimniecības konsultāciju centra vadītājas Eleonoras Maisakas organizētie kursi sievietēm uzņēmējām. Gūts daudz zināšanu un labs pamudinājums, lai nebaidītos sākt savu lietu, atzina Daina.
Bites ir Dainas mīlestība un profesija, kas apgūta Vecbebru tehnikumā. Tāpēc arī «Cīruļos» tagad stropu vairāk. Vienu saimi Dainai dāvinājusi vīramāte, kura arī ir biškope. Savukārt dēls pērn māmiņu pārsteidzis ar paša rokām atjaunotu bišu stropu. Dinam padodas galdnieka darbi.
Augusts tiek gaidīts ar priecīgu satraukumu, jo tas ir laiks, kad medu sviež un guvumu vērtē. Daina atklāja, ka pats garšīgākais esot tikko sviests medus, kamēr tas vēl silts. Līdz pircējiem tas gan netiek, viņa smē- jās, – to apēd bitenieki paši. Dainas bišu nestais saldums reklāmu neprasa. Gribētāji braucot pat no tālienes, jau tagad zvanot un piesakoties rindā. Savulaik kopsaimniecībā bijusi lieldrava. Kad tā veidota, no Vecbebriem šurp strādāt atnākuši pieci absolventi, arī Daina ar māsu, kura tagad saimnieko atgūtajās tēva mājās Codes pagastā.
Mamma dzied, tētis – uz robežas
Šīsvasaras visskaistākās dienas Daina pavadījusi festivāla «Baltica» sarīkojumos kopā ar folkloras kopu «Svitene». Prieks bijis dziedāt un sastapties ar daudzu tautību cilvēkiem. Vienīgi lietus lijis tik nevaldāmi, ka ne tikai Zemgales brunči, pat fotoaparāti izmirkuši. «Cīruļos» tās gan bijušas trakas dienas. Māris tieši tobrīd kopā ar zemniekiem piedalījies protesta akcijā uz robežas. Govis un bites nācies «ganīt» bērniem ar Māra mammas palīdzību.
Dana pirmo gadu bijusi prom no mājām, jo, pamatskolu beigusi, tagad mācās par pavāri Zaļenieku arodvidusskolā. Dins pavasara darbos bijis lielākais palīgs. Ar zemeņu lasīšanu zēns arī nopelnījis un cītīgi krāj naudu mopēdam. Vēl tikai gads jāgaida līdz 14. dzimšanas dienai, kad varēs iegūt vadītāja tiesības.
Lietaino vakaru sapņi
Ja piepeši kā no gaisa nokristu prāvāka naudas summa, pirmais darbs būtu pabeigt dzīvojamo istabu, iebūvēt tajā kamīnu, lai nav jāciemojas virtuvē. Jau kādus pāris gadus nopelnītā pieticis tikai ikdienas vajadzībām, bet būvēšanās ir dārga lieta, sprieda Māris. Gribētos vēl papildināt dravu ar vismaz trīsdesmit saimēm un nākamgad noteikti jāiesēj bišu zāle – facēlija –, piebilda Daina.
Jāskolo bērni. Jāturpina būvēt ceļu, jo jau tagad pēc jūlija lietiem pa trekno mālu līdz «Cīruļiem» jāslidinās kā pa sviestu. Bet jau pēc pāris mēnešiem būs klāt rudens, un tad ziema. Bites dosies ziemas miegā, zemenes apsnigs, un ikdienas iztiku nodrošinās tikai gotiņu dotā piena nauda. Taču Daina lauku klusumu un darbu nepeļ. Viņa priecājas par to, ko dzīve un pašas pūles spēj dot šodien un šajā vietā.
