Bauskas novada skolu vēsture ir plaša un daudzpusīga. Katra mācību iestāde cenšas apkopot vēstures faktus.
Bauskas novada skolu vēsture ir plaša un daudzpusīga. Katra mācību iestāde cenšas apkopot vēstures faktus.
Divos turpinājumos piedāvājam nelielu ieskatu dažās interesantākajās skolu vēstures lappusēs.
Par hercogistes laiku ziņas ir skopas
Vēsturiskās ziņas par skolu pirmsākumiem Bauskas pusē ir visai skopas. Zināms, ka Kurzemes hercogistes laikā 16. gadsimta beigās Jelgavā, Bauskā, Kuldīgā, Ventspilī un Liepājā bijušas Latīņu skolas, bet par tām informācijas ir diezgan maz.
17. gadsimtā hercogistes landtāgos vairākkārt ticis spriests par skolu atvēršanu. Gadsimta vidū ir norādes par tā saucamo ķesterskolu jeb draudzes skolu veidošanu baznīcu pakļautībā lielākajos hercogistes centros. Iespējams, ka šāda mācību iestāde bijusi arī Bauskā. Pavisam noteikti zināms, ka hercogistes katoļu centrā – Skaistkalnē – skola ar jezuītu atbalstu ierīkota 1719. gadā. Tā pastāvējusi līdz 1773. gadam.
Kurzemes hercogistes laikā, kad Bauska kādu laiku bija viens no svarīgākajiem hercogistes centriem, te bija iecerēts izveidot ģimnāziju.
Visās minētajās skolās mācības, protams, nenotika latviski, kaut arī 18. gadsimta otrajā pusē vairāki mācītāji uzskatīja, ka būtu vēlamas skolas arī latviešiem, kuru vienīgā izglītošanas forma tolaik bija mājapmācība. Ja vecāki prata kaut nedaudz lasīt, bērni apguva šo prasmi, izmantojot vienīgo mājās esošo dziesmu grāmatu vai Bībeli. Bieži vien tā bijusi uzrakstītā mehāniska iekalšana.
Skolas arī zemnieku bērniem
1817. gada Kurzemes zemnieku likums paredzēja izveidot skolas latviešu zemnieku bērniem. Pirmās mācību iestādes 19. gadsimta sākumā tika ierīkotas par draudžu un vietējo vācu muižnieku līdzekļiem. Zināms, ka 1820. gadā par vācu draudzes līdzekļiem skola tika uzcelta Bauskā (Rīgas ielā, tagadējās Kristīgās skolas vietā). Laukos pirmās ziņas ir par 1834. gadā Svitenē ar muižas īpašnieces Johannas Elmpts gādību ierīkoto skolu Jugu mājās un 1835. gadā ar firsta Līvena atbalstu atvērto skolu Mežotnē. Citas mācību iestādes līdzīgi tika ierīkotas vēlāk.
Laukos zemnieku bērniem tika mācīta lasīšana, lai varētu apgūt reliģiskos rakstus, dziedāšana, jo tā bija noderīga baznīcas vajadzībām, nedaudz rēķināšana un rakstīšana.
Turpinājums 9. augusta numurā.
