LR valdībai, LR Zemkopības ministrijai, Lauku atbalsta rīcības štābam. Darām zināmu, ka Lauku atbalsta rīcības štāba sarunas ar Zemkopības ministriju par zemnieku protesta akcijas laikā izvirzītajām prasībām kļuvušas destruktīvas.
Latvijas Republikas valdībai
Latvijas Republikas Zemkopības ministrijai
Lauku atbalsta rīcības štābam
Darām zināmu, ka Lauku atbalsta rīcības štāba (turpmāk – Štābs) sarunas ar Zemkopības ministriju par zemnieku protesta akcijas laikā izvirzītajām prasībām kļuvušas destruktīvas. Štābs vaino ministriju gausumā un sarunu vilcināšanā, savukārt zemkopības un ekonomikas ministri pārmet Štābam sarunu politizāciju un jaunu prasību izvirzīšanu, piedraudot sarunas vispār pārtraukt.
Pirms vairāk nekā gada zemnieku atbalstīto likumprojektu «Par lauksaimniecības pārvaldi» deputāts A. Kalvītis nosauca par murgiem un pašus zemniekus – par avantūristiem. Ar politiskajām partijām zemnieki pat konsultēties nedrīkst – tūlīt tiek piekārta politizācijas birka. Bauskas rajona Lauksaimnieku biedrību apvienības padome uzskata, ka tieši šeit slēpjas iepriekšminēto domstarpību cēlonis. Ar iepriekšējā zemkopības ministra «svētību» ministrijas paspārnē izveidoja Sadarbības padomi, kuru zemnieki neuzskata par pašpārvaldi, jo tā nepārstāv plašus zemniecības slāņus. Galvenais – Sadarbības padome nav veidota demokrātiski – vēlēšanu ceļā – no pašas apakšas, no pagastiem.
Joprojām mēs jūtam pretestību gan no Sadarbības padomes, gan Zemkopības ministrijas pret demokrātiski veidotas vienotas zemnieku pašpārvaldes dibināšanu. Bet tā taču bija viena no protesta akciju galvenajām prasībām!
Zemniekiem pašlaik nav kur paust savu kolektīvo domu un aizstāvēt ekonomiskās intereses, tāpēc arī rodas un veidojas streiki un štābi. Pēdējā zemnieku protesta akcija bija patiesi demokrātiska zemnieku ekonomisko uzskatu izpausme. Jautājums: kā to katrs ir izpratis un cik mēs katrs no tās esam mācījušies.
Prasībās nav runas par naudas līdzekļu pārdali vai atņemšanu kādai citai nozarei. Ir vairāk kā nekorekti, pat melīgi zemnieku prasības tā iztulkot. Ir runa par Lauksaimniecības likuma un «Likuma par cukuru» izpildi un par ražošanas nozares un iekšējā tirgus regulēšanas, un aizsardzības mehānisma sakārtošanu, jo tieši šī nesakārtotība rada valstij un zemniekiem zaudējumus.
Esam gandarīti, ka tieši pašreizējās valdības vadītājs pēc labas gribas izlēma apmierināt visas zemnieku ekonomiskās prasības. Šeit pretrunu nav. Taču tās sākās ar zemkopības ministra dīvaino, neizskaidrojamo rīcību. Ministram ir valdības vadītāja pilnvaras zemniekiem labvēlīgi risināt visas protesta akciju laikā pieņemtās ekonomiskās prasības, taču tā nenotiek.
Protesta akciju otrās dienas sarunās abas puses – valdības pārstāvji un Štābs – vienojās, ka veidos darba grupas un ka Štābs deleģēs savus pārstāvjus uz tām. Taču grupas tika izveidotas tikai formāli, uz papīra. Mūsuprāt, tās nevarēs uzskatīt par mērķtiecīgām un konstruktīvām sarunām starp Štābu un Zemkopības ministriju. Vēl vairāk – sarunas vispār nenotiek!
Mēs uzskatām, ka nedrīkst piekārt politiska pasūtījuma birku Štāba lēmumam prasīt Tautas partijas ministru demisiju. Mēs atgādinām, ka tā nav prasība, bet zemnieku protests pret šo ministru darbību zemnieku akcijas un pēcakcijas periodā. Lēmuma pieņemšanu sekmēja zemnieku absolūtā vairākuma negatīvā nostāja pret Tautas partijas piekopto agresīvo ekonomisko politiku, pret partijas negāciju pret zemnieku vairākumu.
Mēs uzskatām, ka Lauku atbalsta rīcības štābs nedrīkst sarunas pārtraukt, taču tādā veidā kā līdz šim sarunas turpināt arī nav lielas jēgas. Lai uzlabotu sarunu gaitu, ierosinām tajās panākt tā saucamo «termiņš un rezultāts» mehānismu. Tas nozīmē, ka Štābam tieši sarunās nav jāpiedalās, bet ir jāizvērtē jau gatavs darba grupas rezultāts. Par attiecīgas prasības noņemšanu no kontroles Štābs vienojas ar ministriju.
Darba grupas rezultātu izvērtēšanā Štābs varētu iesaistīt ekspertus un lūgt piedalīties arī Brīvo arodbiedrību savienību, tādējādi novēršot politisko birku piekāršanu Štābam. Mēs uzskatām, ka Štāba vadībai kopā ar Zemkopības ministriju jāvienojas par termiņiem, kādos darba grupām ir jāizstrādā konkrētie priekšlikumi, kā arī jāvienojas par informācijas apmaiņas kārtību.
R. JAUNZEME, Bauskas rajona Lauksaimnieku biedrību apvienības padomes priekšsēdētāja
