Turpinās Ceraukstes upītes renovācija (atjaunošana) posmā no Brunavas pagasta Tunkūniem līdz Lietuvas robežai.
Turpinās Ceraukstes upītes renovācija (atjaunošana) posmā no Brunavas pagasta Tunkūniem līdz Lietuvas robežai.
Spēcīgās lietavas pagājušajā nedēļā izraisīja strauju ūdens līmeņa paaugstināšanos, tāpēc 3. augustā ekskavatoristam darbu nācās pārtraukt.
Zivīm būs drošs patvērums
Nepilnos divos mēnešos veikta upītes kreisā krasta atjaunošana. Darbi turpināsies otrā krastā, padziļinot upes veco gultni, veidojot līkumus un saliņas.
«Interesanti, ka melioratoriem nākas likvidēt pašu pieļautās kļūdas,» konstatē Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļas inspektors Ēriks Klīvs. «Tā notiek arī citās Eiropas valstīs, ne vien Latvijā. Savulaik vardarbīgi iztaisnotajās upēs paliek mazāk zivju, citu dzīvu radību un augu. Dabiski plūstoša upe tās iemītniekiem kļūst par drošu patvērumu, savukārt iztaisnotas un padziļinātas ūdenstilpes straume visu aiznes līdzi, izjaucot ekoloģisko procesu līdzsvaru.»
Ēriks Klīvs stāsta, ka atjaunotajos upes līkumos zivīm būšot aizvējš, jo straume ir gluži nemanāma, bet uz saliņām varēšot apmesties putni. Biologi noskaidrojuši, ka strauji tekošā ūdenī pārmērīgi nogulsnējas dzelzs. Nereti zivis pārklājas ar rūsu un iet bojā. Gandrīz visas iztaisnotās upes ir straujas, tas nelabvēlīgi ietekmē dzīvu būtņu eksistenci.
Ūdeņi jāsadala vienmērīgi
Civilizācijas neizpostītas upes palu ūdeņus novada pakāpeniski, visu gadu nodrošinot vienmērīgu sadalījumu. Ūdeņi parasti uzkrājas zemos, purvainos līčos, bet purvus Ēriks Klīvs dēvē par «vides akumulatoriem». Pēc meliorācijas kampaņām tie kļuvuši par lielu retumu. Tāpēc sausās vasarās augsne pārmērīgi izžūst. Vides speciālists uzsver, ka mazo upju renovācija nepieciešama arī tāpēc, lai regulētu ūdeņu sadalījuma procesa vienmērīgumu.
Šopavasar kopā ar citiem Latvijas vides inspektoriem Ēriks Klīvs apmeklēja Dāniju. Tur gūta vērtīga pieredze upju atjaunošanā: «Dānijas valsts tērē milzīgas summas, lai upes «atgrieztos» sākotnējās gultnēs. Pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem, dāņi izstrādājuši darba metodiku. Ir ļoti daudz paņēmienu, kā atjaunot dabisko vidi. Realizējot Ceraukstes upes renovāciju, mēs izmantojam tikai dažas metodes. Taču iepazīšanās ar Dānijas pieredzi mums noderēs turpmāk. Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļā mūsu rajona vairāku pagastu speciālisti jau interesējušies par šo lietu. Iespējams, ka nākamā upe, ko sāksim atjaunot, būs Ikstrums. Tās pašreizējā gultne atgādina taisnu grāvi, kurā nelabprāt uzturas dzīvas radības.»
