«Kultūras sakaru apmaiņa starp Krievijas latviešiem un tautiešiem dzimtenē ir apgrūtināta,» apgalvo Sanktpēterburgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietniece Margarita Vovka.
«Kultūras sakaru apmaiņa starp Krievijas latviešiem un tautiešiem dzimtenē ir apgrūtināta,» apgalvo Sanktpēterburgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietniece Margarita Vovka.
Jūlija beigās viņa uzturējās mūsu pilsētā un informēja «Bauskas Dzīvi» par Krievijas lielpilsētā dzīvojošo latviešu aktivitātēm.
Trūkst svarīgas informācijas
Sanktpēterburgas Latviešu biedrībā darbojas apmēram 100 mūsu tautiešu un krievu tautības iedzīvotāju, kuri īpaši interesējas par Latviju. Biedrība atrodas Vasilija salas Lielajā prospektā (Boļšoj prospekt) un īrē pieticīgas telpas Kirova kultūras namā.
Vairākums latviešu, kuri apmetušies uz dzīvi Sanktpēterburgā, ir bijušie padomju laika augstskolu studenti. Dzīvesvietas maiņa visbiežāk saistīta ar ģimenes nodibināšanu. Margarita stāsta, ka biedrībā darbojas daudz Latgales novada cilvēku, ir arī rīdzinieki, liepājnieki un ventspilnieki. Ar baušķeniekiem Sanktpēterburgā neesot nācies satikties.
Margarita Vovka uzsver, ka biedrībai izveidojušās labas attiecības ar pilsētas mēriju un draudzīgi sakari ar citu tautu kultūras biedrībām. Tomēr priekšsēdētāja vietniece nevar noslēpt sarūgtinājumu: «Mēs jūtamies kā tādi audžubērni, jo Latvija saviem tautiešiem Krievijā «pagriezusi muguru». Dzimtenē respektē tikai Rietumu trimdas latviešus, izvairoties runāt par Krievijā dzīvojošo tautas daļu un tās sarežģītajām problēmām. Tas nav pārspīlējums, ka informācija par Latviju Sanktpēterburgā iegūstama galvenokārt no tenkām. Biedrības darbību neatbalsta neviena Latvijas valstiska struktūra. Laikrakstus un žurnālus mēs saņemam no Latvijas vēstniecības Maskavā. Biedrības līdzekļi ir tik niecīgi, ka mūsu rīcībā nav nekādu mūsdienīgu saziņas līdzekļu, izņemot personiskos tālruņus.»
Jāņus svin arī Krievijā
Par spīti izolētībai un informācijas trūkumam, Latviešu biedrības darbība neapsīkst. Nodibināts koris, bērnu svētdienas skola, taču trūkst naudas latviešu valodas kursu rīkošanai. Vairāki sarīkojumi izraisījuši interesi arī vietējā sabiedrībā. Margarita lepojas, ka šovasar Jāņu svinēšana Sanktpēterburgā bijusi daudz plašāka nekā citkārt: «Aizbraucām uz pilsētiņu jūras krastā, iekūrām ugunskurus un saplūcām jāņuzāles. Mums piebiedrojās gruzīnu, igauņu un vācu kultūras biedrību pārstāvji, kā arī ciemiņi no Āfrikas valsts Ruandas pārstāvniecības. Mūs visus vieno rūpes par nacionālās identitātes un kultūras tradīciju saglabāšanu, dzīvojot ārpus dzimtenes.»
Pirms nepilna mēneša Sanktpēterburgā piestājis arī starptautiskais «Literatūras ekspresis», kura sastāvā bijuši dzejnieki Māris Čaklais un Amanda Aizpuriete. Šo faktu Margaritai Vovkai pavēstījuši kolēģi no Ebreju kultūras biedrības, un viņai laimējies satikties ar latviešu literātiem.
Aicina ierasties ciemos
Liels bija Margaritas pārsteigums, kad viņa uzzināja par Bauskas 1. vidusskolas deju ansambļa «Pērkonītis» draudzīgajiem sakariem ar Sanktpēterburgas bērnu deju ansambli «Rovesņiki». Brīnīdamās, ka «Pērkonītis» jau trīs reizes koncertējis Krievijas ziemeļu pilsētā, Margarita Vovka iesaucās: «Kādu iespēju esam palaiduši garām! Parasti cenšamies biedrībā uzņemt visus Latvijas māksliniekus, kuri koncertē Sanktpēterburgā. Mēs alkstam uzzināt kultūras dzīves jaunumus Latvijā, iepazīties ar cilvēkiem. Ja nepieciešams, palīdzam atrast ciemiņiem naktsmājas vai organizēt ekskursijas.» Latviešu biedrības pārstāve priecātos, ja sabiedrisko organizāciju apmeklētu arī baušķenieki, kuri dodas uz Sanktpēterburgu komandējumos, koncertturnejās vai privātās vizītēs. Kontakttālrunis – 7-812-3113608.
