Ja gribat viesiem rādīt Zemgales vizītkarti, vediet viņus uz Mežotnes pagasta rietumu daļu, tur, kur Lielupe ieveļas Jelgavas rajonā.
Ja gribat viesiem rādīt Zemgales vizītkarti, vediet viņus uz Mežotnes pagasta rietumu daļu, tur, kur Lielupe ieveļas Jelgavas rajonā.
Ja labi ieklausās, var dzirdēt, kā pārvietojas mākoņu grēdas, kā nopūšas iesarkanā ķieģeļu māja zem gadu smaguma. Arī «Krumeši», kur jau pusgadsimtu saimnieko Rumbu dzimta.
Likteņu krustojumā
Jānis Rumba «Krumešu» vēsturi atver no 1949. gada, kad pirmskolhozu perioda tīrīšanas akcijām tika pakļauta arī Krumešu ģimene – vecāki un trīs bērni. Ar pieciem bērniem svētīto Ernesta Rumbas ģimeni lielvaru asiņainais ķīviņš bija ierāvis kara virpulī. Ernests pēc Kurzemes cietokšņa krišanas nonācis «vaņģībā» pie Klusā okeāna. «Vienīgā ziņa, ko saņēmām no tēva, bija, ka ir labi iekārtojies… Tā, protams, bija tikai pasaciņa, lai vēstule sasniegtu Latviju. Tēvs, tāpat kā daudzi citi latvieši, pārdzīvoja lēģeru šausmas,» stāsta J. Rumba. Atgriezies mājās, tēvs strādājis kopsaimniecības gaterī. Ģimene no «Simkaušu» pirtiņas pārcēlusies uz tukšajiem «Krumešiem». Jau pēc tēva nāves māte no toreizējās ciema padomes māju iegādājusies īpašumā. Svešas varas brutāla izrīkošanās ar cilvēkiem likusi krustoties divu dzimtu likteņiem. Ne Lielupes pali, ne lietavas nespēj aizskalot pāridarījumu vieniem un bez vainas vainīgo izjūtas – otriem. Tas ir tikai viens stāsts par laikmetu «malumu» Lielupes krastos.
Puķes – vaļasprieks un atbalsts
Jānis Rumba un dzīvesbiedre Mirdza ir pensionāri. Iespēja baudīt lauku mieru un tuvību ar dabu vairāk pa prātam saimniekam. Viņš sevi uzskata par laucinieku, kaut gan lielākā daļa darba mūža pagājusi Bauskā. Šofera gaitas J. Rumba sācis Codes kopsaimniecībā pie ministra Ata Slaktera vecātēva, vēlāk sēdies pie autobusu stūres.
Blakusienākumus arvien devusi puķu audzēšana. Sevišķi plaši tā bijusi izvērsta padomju laikā, kad Krievija nodrošinājusi ziedu un tulpju sīpolu neierobežotu tirgu. Ar smaržīgi krāsaino rūpalu piemājas zemē nodarbojusies māmuļa, tagad to pašu turpinot Rumbu jaunākā paaudze – dēla ģimene. «Kā zināms, laucinieki ir izspiesti no Rīgas tirgiem, tāpēc puķes pārdodam pārpircējiem,» skaidro J. Rumba. «Diemžēl savulaik iekrātā naudiņa aizgāja nebūtībā tikpat ātri, kā izveicīgiem politiķiem tā tagad birst kabatās.»
Mežotnes pagastā Rumbu uzvārds ir visai populārs. Vārda un uzvārda brālis – Bauskas pamatskolas skolotājs Jānis Rumba – esot viņa brāļa dēls. Un tā nu tie Rumbas iet plašumā. Jānis Rumba atceras tos laikus 60. gados, kad daļa Jelgavas rajona bija pievienota Bauskas rajonam. Reģionālā reforma paredz citādu variantu, kad Jelgava kļūs par novada galveno pilsētu. «Ja kāds sniegtu ekonomisku pamatojumu, varētu arī piekrist, bet pagaidām tas nav pieņemami,» tā spriež trešdienas rīta pusē dārza darbos iztraucētais Jānis Rumba.
Fakti
n Ceļojumā apkārt rajonam «Bauskas Dzīve» piestāja uz Jelgavas un Bauskas rajona robežas Mežotnes pagastā.
