Līdz jaunajam mācību gadam Izglītības un zinātnes ministrija apkopos informāciju par bērniem, kuri neapmeklē skolu. Ministrija parakstījusi līgumus ar visām Latvijas pašvaldībām, tās iesaistot izpētes procesā.
Līdz jaunajam mācību gadam Izglītības un zinātnes ministrija apkopos informāciju par bērniem, kuri neapmeklē skolu. Ministrija parakstījusi līgumus ar visām Latvijas pašvaldībām, tās iesaistot izpētes procesā.
Skolas un pašvaldības darbojas saskaņoti
Mūsu rajonā darbs rit intensīvi. No vietējām pašvaldībām saņemto informāciju par mācību iestādēs reģistrētajiem bērniem apkopo rajona Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības inspektore Anita Velmunska un datorcentra vadītāja Zinaīda Sparāne.
Pētījums tiek veikts, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā veicama izglītības vecuma bērnu uzskaite. Noteikumi izdoti 1999. gada 28. decembrī. Skolas vecuma bērnu uzskaitē iekļaujami visi sešus līdz 18 gadu veci iedzīvotāji.
Inspektore Anita Velmunska stāsta: «Katrā pašvaldībā tiek iesniegta Pilsonības un migrācijas departamenta apkopotā informācija par bērniem, kuriem šogad būtu jāsāk mācības 1. klasē. Vienlaikus pašvaldības veido savus sarakstus. Ja kāds bērns palicis ārpus redzesloka, tad pagastu sociālajiem darbiniekiem jāapmeklē ģimene un jānoskaidro iemesli. Visa informācija nokļūst Izglītības pārvaldes elektroniskajā datu bāzē. Latvijas pašvaldību sniegtās ziņas tiks iekļautas Izglītības un zinātnes ministrijas centralizētajā datu bāzē.»
Akcijā tikušas pieļautas kļūmes
Zinaīda Sparāne skaidro, ka Latvijas izglītības sistēmas informatizācijas sistēmas projekta laikā 1999. gadā visas mūsu rajona mācību iestādes saņēma vienu datoru un programmu skolas vecuma bērnu uzskaites veikšanai. Līdz pagājušā gada beigām Bauskas rajona skolās informācija jau bija apkopota. Tagad nepieciešams to precizēt un papildināt.
Pērn valstī notika akcija «Tevi gaida skola», kuras mērķis, tāpat kā šogad, bija uzskaitīt visus skolas vecuma bērnus. Tomēr izglītības speciālistes kampaņu vērtē par pārāk sasteigtu, jo tika pieļauts daudz kļūdu. Zinaīda Sparāne atgādina, ka 1999. gadā rajonā tika uzskaitīti vispārizglītojošo skolu apmeklētāji, neaptverot tehnikumus un speciālās mācību iestādes. Tādēļ ziņas neatspoguļo patieso situāciju. Datorcentra vadītāja ir pārliecināta, ka negatīvā pieredze liks būt uzmanīgākiem, veicot centralizēto uzskaiti šogad.
Vairāki nemācīšanās iemesli
Speciāliste Anita Velmunska minēja galvenos iemeslus, kādēļ bērni neturpina mācības. Šajā kategorijā galvenokārt ietilpst jaunieši, kuri pēc pamatskolas beigšanas izglītošanos pārtrauc. Liela daļa no viņiem strādā piemājas saimniecībās, jo vecāki ar to netiek galā. Vairāki bērni mācības 1. klasē nesāk veselības problēmu dēļ. No pašvaldībām saņemtajā informācijā par nemācīšanās iemeslu nereti tiek nosauktas sociālās problēmas. Rajona Izglītības pārvaldes vadītāja vietas izpildītāja Astrīda Štāla šo formulējumu uzskata par «izplūdušu», kam būtu nepieciešams konkrēts pamatojums. Ir ģimenes, kurās bērnu iešana skolā vienkārši tiek uzskatīta par lieku klapatu, jo tā palielina atbildību un rada daudz rūpju. Diezin vai vecāku slinkums un bezatbildība var tikt uzskatīta par sociālu problēmu. Ar to savā darbā diendienā saskārusies Dāviņu pagasta padomes priekšsēdētāja palī- dze Ina Nikolajeva. Viņa stāsta: «Es gluži vienkārši nelieku mierā tādas ģimenes. Braucu atkal un atkal, lai pārliecinātu. Tas nav viegli, vajadzīga pacietība un neatlaidība. Pagaidām man radušies sarežģījumi tikai ar vienu ģimeni. Pārējie Dāviņu skolēni 1. septembrī noteikti dosies uz mācību iestādēm.
Mūsu pagastā reģistrēti 180 skolas vecuma bērnu. Tā kā Dāviņos skolas nav, viņi mācās Misas, Bauskas 1. un 2. vidusskolā, Bauskas pamatskolā. Vairāki skolēni apmeklē Mežotnes internātskolu un speciālās skolas. Pagasta padome visiem Dāviņu bērniem apmaksā ceļa izdevumus.»
Protams, braukšanas biļešu apmaksāšana ģimenēm ir liels atbalsts, taču Astrīda Štāla šajā sociālās palīdzības veidā saskata arī negatīvo pusi: «Pētījumos atklāta nopietna problēma. Ceļanauda bērnam nepieciešama katru dienu, taču kompensāciju viņš var saņemt tikai mēneša beigās, uzrādot braukšanas biļetes. Trūcīgās ģimenēs reiz pienāk brīdis, kad santīmu autobusam vairs nav, un bērnam jāpaliek mājās.» Astrīda Štāla domā, ka sistēmu vajadzētu uzlabot. Pašvaldības ar pārvadātājiem varētu slēgt līgumus par noteiktu dienu skaitu mēnesī, lai bērniem būtu garantija, ka naudas trūkuma dēļ nokļūšana skolā netiks liegta. Savukārt Zinaīdai Sparānei šķiet, ka mūsu rajonā šis jautājums nav aktuāls, jo lielākajai daļai skolu pieder autobusi, ko izmanto bērnu pārvadāšanai.
Fakti
Bauskas rajona mācību iestādēs reģistrēts ap 7900 bērnu.
1999. gadā skolā nemācījās 90 rajona bērnu vecumā no 7 līdz 15 gadiem.
1999. gadā mācības 1. klasē nesāka 62 bērni. Šī gada 1. septembrī mācības 1. klasē jāsāk 745 bērniem.
