Pagājušajā vasarā codietes IEVAS NEIKENAS ģimene pirmo reizi uzkāpa Dikļu Neikenkalniņā, tādējādi apliecinot piederību Latvijā slavenai dzimtai.
Pagājušajā vasarā codietes IEVAS NEIKENAS ģimene pirmo reizi uzkāpa Dikļu Neikenkalniņā, tādējādi apliecinot piederību Latvijā slavenai dzimtai. Tās pēctecis ir Ievas dzīvesbiedrs Jānis.
Divas vienādas Ievas
Pārsteigumi togad sekojuši cits citam. Ievas kādreizējie klases biedri no Bauskas 1. vidusskolas 1953. gada izlaiduma viņai pārmetuši: «Kādēļ tu nestāstīji, ka aizraujies ar gleznošanu?» Ieva izbrīnā iepletusi acis. Izrādās, klases biedri populārā sieviešu žurnālā lasījuši par mākslinieci Ievu Neikenu. Tikai tad codiete atklājusi, ka Latvijā dzīvo vēl viena sieviete ar tādu pašu vārdu un uzvārdu. Tiesa, žurnāla lasītāji nebija pamanījuši, ka gleznotāja ir krietni vien jaunāka dāma.
Laikus gatavojas pensijai
Šonedēļ Ieva Neikena svin dzimšanas dienu un pat negrasās slēpt savu vecumu. No 1993. gada viņa ir pensionēta skolotāja. Par bioloģijas, ģeogrāfijas un ķīmijas skolotāju viņa strādājusi no 1957. gada. Vecsaules pamatskolā 19 gadu Ieva veikusi mācību pārzines pienākumus. Savulaik skolotāja Neikena bijusi klases audzinātāja Dagnijai Ludrikai – Bauskas rajona Padomes izpilddirektorei.
«Pārejas brīdis pirms došanās pensijā nebija viegls, tāpēc laikus sāku gatavoties pārmaiņām un iemācījos adīt,» saka Ieva. Tomēr adīšana ir ziemas vakaru vaļasprieks, jo Ievai Neikenai pietiek arī citu aizraušanos. Visu mūžu viņa dziedājusi koros. Apmēram 20 gadu Ieva ir Codes pagasta jauktā kora «Mēmele» dalībniece.
Trīs dziedošas paaudzes
Korists Juris Iļņickis jubilāri raksturo tā: «Kopā ar Ievu var justies ļoti labi. Viņa ir aktīva un dzīvespriecīga, šķiet daudz jaunāka par saviem gadiem. Kora izbraukumos dažas dāmas kļūst kaprīzas, taču Ieva – nekad. Viņa aizraujas ar jaunām idejām, visam seko līdzi un labvēlīgi iespaido pārējos dziedātājus.»
Jauktajā korī «Mēmele» dzied Neikenu ģimenes trīs paaudzes – arī dēls Andris un viņa vecākā meita Zane.
Jubilāre nevar iztikt bez krustvārdu mīklu minēšanas. Tās viņa dēvē par «gara barību». Ikvienā preses izdevumā Ieva vispirms sameklē krustvārdu mīklas un ķeras pie darba.
Duša un «bruņukuģis Potjomkins»
Neikenu ģimenes īpašumu «Klīves» par lauku sētu diezin vai varētu dēvēt, jo Bauska ar roku aizsniedzama. Taču saimniece nelielajā piemājas platībā radījusi īstu lauku idilli. Iekopts skaists puķu un sakņu dārzs, iekārtota āra virtuve, kur vasarā tiek gatavotas pusdienas, kompoti un ievārījumi. Ieva smej, ka ģimenes vīrieši viņas plīti nosaukuši par «bruņukuģi Potjomkinu». Turpat atrodas vēl neparastāka būve. Mūsdienu leksikā to varētu saukt par dušas kabīni. Uz jumta atrodas muca, ūdens saulē sasilst, un vasarā pēc dārza darbiem saimniece ļaujas spirdzinošai dušai.
Neļaujas skumjām un sentimentam
Šķiet, nav neviena skolotāja, kuru 1. septembrī nepārņemtu īpašas izjūtas. Tāpat notiek ar Ievu Neikenu: «Pēc aiziešanas pensijā bija grūti noskatīties uz bērniem, kuri ar ziedu pušķiem devās uz skolu. Centos par to nedomāt, kādu laiku pat izvairījos apmeklēt savu Vecsaules pamatskolu. Vēlāk skumjas pierima, sirds vairs nesažņaudzās. Tagad droši varu apgalvot, ka krīze ir garām. Labprāt satiekos ar bijušajiem kolēģiem un skolēniem, nepārdzīvoju, ka 1. septembris aizrit bez manis.»
Skolotājas Neikenas bijusī kolēģe Vecsaules pamatskolā Aija Šidla nožēlo, ka viņai gadījies tikai īsu brīdi pavadīt kopā ar Ievu: «Kad sāku strādāt, Ieva Neikena aizgāja pensijā. No saviem darbabiedriem esmu dzirdējusi brīnišķīgas atsauksmes. Ievai Neikenai piemitušas izcilas spējas neuzbāzīgi atklāt jaunākajiem kolēģiem pedagoģiskā darba nianses. Viņas autoritāti pastiprinājusi optimistiskā pasaules uztvere. Atceros, ka, atvadoties no skolas, Ieva Neikena sacīja: «Pensijas vecums šajā dzīvē paver vēl kādas jaunas iespējas.»»
