Coca-Cola, Sprite, Fanta, BonAqua, Kinley Tonic… Ļoti dzirdēti un bieži vien arī lietoti dzērieni, vai ne? Tos visus gatavo viena kompānija – pasaulē pazīstamā «Coca-Cola» – savā ražotnē «Eesti Coca-Cola Joogid» Tallinā.
Coca-Cola, Sprite, Fanta, BonAqua, Kinley Tonic… Ļoti dzirdēti un bieži vien arī lietoti dzērieni, vai ne?
Tos visus gatavo viena kompānija – pasaulē pazīstamā «Coca-Cola» – savā ražotnē «Eesti Coca-Cola Joogid» Tallinā.
Rūpnīca saražo un apgādā ar šo atspirdzinošo dzērienu klāstu Igauniju, Latviju un Lietuvu. Un tās sistēmā visā Baltijā nodarbināti 600 strādājošo.
Šīs ziņas Latvijas reģionu žurnālisti guva «Coca-Cola» Latvijas uzņēmuma «Coca-Cola Dzērieni» un sabiedrisko attiecību firmas «Eiro medio» rīkotajā Tallinas ražotnes apmeklējumā.
Vēsture
Kokakola ir «dzimusi» 1886. gada 8. maijā ASV pilsētā Atlantā. Kā vēstī leģenda, vietējais aptiekārs Džons Pembertons savas mājas pagalmā trijkāja katlā izgudrojis «Coca-Cola» sīrupu. Aiznesis jauno dzērienu uz aptieku un devis pagaršot apmeklētājiem. Tā kā klienti atzinuši to par lielisku, viņš sācis atspirdzinošo dzērienu tirgot.
1893. gadā tika reģistrēta preču zīme «Coca-Cola», bet jau 1895. gadā kompānija varēja paziņot, ka kola tiek dzerta katrā ASV štatā. 1894. gadā tika uzstādīta iekārta, kas dzērienu pilda pudelēs, tā pakāpeniski beidzās kolas izlejamā dzēriena ēra. Pirmā «Coca-Cola» ražotne Eiropā darbu sāka Francijā 1920. gadā.
Kas tajos dzērienos ir iekšā?
Viss, kas tajos iekšā, norādīts uz etiķetes – tāda bija atbilde. Un tomēr, vai ķīmiskās formulas mums daudz izsaka? Svarīgākā sastāvdaļa, protams, ir ūdens. Visos šajos dzērienos, kas nopērkami arī ikvienā Bauskas veikalā, ir Tallinas pilsētas ūdensvada ūdens. Bet tas iztecējis cauri pieciem dažādiem filtriem, tas «izdzīts» cauri mazai attīrīšanas rūpnīcai. Tikai šim ūdenim vien katru ceturto stundu tiek veikts 12 dažādu analīžu. Rūpnīcā ik nedēļu kopumā izdara 200 dažādu mikrobioloģisku analīžu. Šiem iespaidīgajiem skaitļiem vajadzētu mūs pārliecināt, ka dzeram kvalitatīvu produktu.
Ūdenim pievieno cukuru, ko piegādā Dānijas firma, un tad maisa klāt sīrupa koncentrātu, ko Tallinas rūpnīca saņem no ražotnes Īrijā. BonAqua, protams, iztiek bez jebkāda sīrupa, bet kolai, fantai un spraitam šie sīrupi ir dažādi (kolai – ar kofeīnu, fantai – ar apelsīnu garšu, spraitam – ar citronulaima piedevām).
Šiem dzērieniem pievienota arī ogļskābā gāze, kas uzlabo to garšu. Bet, atklājas, tai ir arī praktiska nozīme – gāze «atstumj» gaisu, tā traucē apkārtējā gaisa iekļuvi dzērienā caur pudeles sieniņām. Bet gaiss varētu sabojāt dzērienu kvalitāti.
Arī jādzer ir pareizi
Vislabākās un interesantākās zināšanas pasaulē dodot atbildes uz jautājumiem: kāpēc ēst (dzert)? Kad ēst (dzert)? Ko ēst (dzert)? Kā ēst (dzert)? Tā Latvijas reģionu laikrakstu žurnālistiem stāstīja Raivo Voks, Tallinas Tehniskās universitātes uzturmācības pasniedzējs. Viņš vērsa uzmanību vēl uz dažām gudrībām. Atspirdzinošo, bezalkoholisko dzērienu lietošana ir gan nepieciešamība, gan bauda. Tomēr jāatceras, ka dzērieni jāmaina, nedrīkst visu laiku pieturēties tikai pie viena ūdens, vienas tējas utt. Dzērienos jābūt dažādībai (gluži tāpat kā uzturā).
Ja vēlaties būt veseli, ik dienu katram jāuzņem tik šķidruma, lai tā daudzums atbilst formulai: 10 – 15 miligramu uz vienu kilogramu cilvēka svara. Nevajadzētu dzert ēšanas laikā. Pareizi būtu, ja dzer pirms ēšanas un pēc ēšanas.
Raivo Voks pats ir liels kafijas fans, un viņš norāda, ka 10 – 15 miligramu kafijas uz kilogramu svara dienā drīkst patērēt, tātad apmēram trīs līdz piecas tases dabiskās kafijas izdzert esot pat lietderīgi. Ja zinām, ka pudelē kokakolas kofeīna daudzums ir līdzvērtīgs tasei kafijas, jāiegaumē, ka bērniem kolu daudz nevajadzētu dzert.
Fakti
Kofeīns dzērienos:
šokolādes tāfelīte – 11 – 34 mg uz 100 g,
kolas dzērieni – 3 – 22 mg uz 100 ml,
šķīstošā kafija – 27-73 mg uz 100 ml,
dabiskā kafija – 43 – 84 mg uz 100 ml,
tēja (lapu) – 20 – 32 mg uz 100 ml.
«Coca-Cola» produkcijas patēriņš litros uz vienu iedzīvotāju (1999. g.):
Islandē – 106 (šajā valstī 20 gadu bijis aizliegts alus), Norvēģi- jā – 66, Igaunijā – 20, Latvijā – 11, Lietuvā – 7.
